Ar vakcināciju saistīto neveiksmju sērija aizsākās pagājušā gada nogalē, kad Latvija pasūtīja tikai nelielu daļu no pieejamā “Pfizer” vakcīnu apjoma. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P!) pagājušajā nedēļā rosināja disciplinārlietu pret Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktoru Svenu Henkuzenu. Henkuzens uzskata, ka ir izvēlēts par cilvēku, uz ko novelt vainu, lai gan patiesībā būtu jāizmeklē Nacionālā veselības dienesta bezdarbība.
TV3 raidījums “Nekā personīga” vēsta, ka viens no pirmajiem Daniela Pavļuta darbiem veselības ministra amatā bija dienesta pārbaudes ierosināšana par “Pfizer/BioNTech” vakcīnu iepirkumu. Pārbaude fokusējās uz novembra notikumiem, kad no 800 tūkstošiem devu Latvija izvēlējās pasūtīt tikai 97 000. Par caurspīdīga un skaidra procesa neesamību sodīja Veselības ministrijas valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško.
Pārbaude nesniedza atbildes par to, kādēļ decembrī Latvija palaida garām iespēju pasūtīt vēl 400 tūkstošus šīs vakcīnas. Žurnālisti no “Re:Baltica” izpētīja slēgto valdības sēžu ierakstus un secināja, ka Ministru kabinets par patieso piedāvājuma apmēru nemaz nebija informēts. Ierēdnis, kas todien valdībā uzstājās, bija Zāļu valsts aģentūras vadītājs Svens Henkuzens. Pavļuts pret viņu pagājušajā nedēļā ierosināja disciplinārlietu.
Kopš vakcīnu iepirkumi nonākuši zem sabiedrības lupas Henkuzens atteicies runāt ar žurnālistiem. Tagad viņš piekrīt intervijai, jo uzskata, ka tiek nepamatoti vainots citu pieļautajās kļūdās.
“Ja mums ir skaidri deleģētas atbildības, ja mums ir skaidri deleģēti uzdevumi, tad nogāja greizi tas, ka atbildīgās personas šos uzdevumus pildīja vieglprātīgi vai nepilnīgi, savukārt, mēģinot šo situāciju vērst par labu, šī atbildība apzināti un neapzināti tiek nofutbolēta uz citu iestādi. Ziņojumā par vakcinācijas stratēģiju, kas ir gājis uz Ministru Kabinetu 2. decembrī, skaidri pateikts, ka Nacionālais veselības dienests koordinē un vada iepirkumus Covid-19 vakcīnu veikšanai. Un Nacionālais veselības dienests arī pārstāv Latviju Eiropas Komisijas iepirkumu komitejā. Un savukārt viņiem tad ir šis skaidrais deleģējums gan koordinēt iepirkumu, gan veikt pasūtījumus no ražotāja uz konkrētu vakcīnu devu skaitu. (NP: Minējāt, ka atbildīgie mēģina to atbildību futbolēt viens no otra prom, vai redzat, ka arī bijusī ministre to mēģina darīt?) Es domāju, ka tas ir acīmredzams. Brīdī, kad ir skaidri jāpasaka, ka tu esi šo procesu vadījis, tu esi šo procesu vadījis, protams, ir ļoti vienkārši mest zem tankiem tos cilvēkus, kas ir uzņēmušies iniciatīvu komunicēt, skaidrot un darīt lietas. Tas ir ļoti ērti,” norādīja Henkuzens.
Katrai Eiropas valstij stratēģija vakcīnu izvēlē atšķiras. Daudzas iepirkušas visu, kas bija pieejams. Dažas rīkojās taupīgāk un neiepirka vairāk nekā valstī ir iedzīvotāju. Tā rīkojās arī Latvija. Plāns bija potēt vienkāršos ledusskapjos glabājamo ”AstraZeneca”, nevis ”Pfizer/BioNTech”, kurām vajag īpašu glabāšanu un loģistiku. Pagājušā gada 21. decembrī Eiropas Komisija apstiprināja pirmo vakcīnu pret Covid-19, tā izrādījās “Pfizer/BioNTech”.
Apstiprināšanas dienā visas Eiropas valstis saņēma vēl vienu iespēju pieteikties uz šīs vakcīnas devām. Premjers Viņķelei pārmeta, ka viņas ministrija atteikusies.
Taču Zāļu valsts aģentūra uz vakcīnu arī nebija pieteikusies. Ministres zvanu Henkuzens saņēmis tikai pēc tam, kad par papildu devām Viņķelei bija piezvanījis Kariņš.
“21. decembra rītā Eiropas Komisija atsūta e-pastu visām valstīm, atbildīgajiem koordinatoriem par iepirkumiem par to, ka ir atvērts šis papildu devu iepirkums “Pfizer” vakcīnām un līdz 21.decembra darba dienas beigām ir jāsniedz informācija par to, cik devas katra valsts vēlas. Šinī brīdī Nacionālajam veselības dienestam būtu jāvirza jautājums uz Veselības ministriju, droši vien jau iepriekš viņi ir informējuši, ka šāds papildu devu uzsaukums būs, un savlaicīgi jāvirza jautājuma virzīšana uz Ministru kabinetu. 21. decembra vakarā es saņemu zvanu no bijušās ministres Ilzes Viņķeles par šo papildu devu pieejamību. Mana 21.decembra diena ir bijusi ļoti bagātīga ar sanāksmēm un uzdevumiem, jo mēs esam nedēļu pirms vakcinācijas stratēģijas uzsākšanas. Mums ir ļoti daudz semināri, tajā skaitā ar ģimenes ārstiem, ar sociālās aprūpes centriem, mums ir ļoti daudz jautājumi. Uz galda ir ļoti daudz uzdevumu. Un šis ir tāds darbs, ko es zinu, ka tas ir deleģēts Nacionālajam veselības dienestam,” norādīja Henkuzens.
“Savukārt tad šis zvans ienāk, un acīmredzot ministre ir novēloti saņēmusi informāciju par papildu devu pieejamību, un viņa jautā manu viedokli par papildu devu nepieciešamību. Manu kā darba grupas vadītāja viedokli par papildu devu nepieciešamību stratēģijas īstenošanai. Es kā darba grupas vadītājs, pārstāvot arī darba grupas viedokli, informēju, ka mums ir noformēts portfelis, kas ir atbilstošs Latvijas iedzīvotāju skaitam, un šī pārapdrošināšanās ir politisks lēmums. Mēs kā darba grupa nevaram rekomendēt pirkt vairāk, mēs esam amatpersonas un mums ir jāatbild arī par līdzekļu izšķērdēšanu. Sekojoši arī ministre atsūtīja “WhatsApp” ziņu, ka viņa ir konsultējusies un nonākusi pie slēdziena, ka šīs devas ir jāiegādājas un jāgatavo informācija uz Ministru kabinetu. Es šo ziņu pārsūtu pilnīgi precīzi Nacionālajam veselības dienestam, par ko ministre saka paldies un arī veselības dienesta pārstāvis mani informē, ka ziņa ir saņemta. Tātad ir saņemta ziņa, ka ir jāsagatavojas Ministru kabinetam, ” turpināja Henkuzens.
Valdības sēdē Henkuzens stāsta, kā pēc nedēļas sāks mediķu vakcināciju. Premjers viņam jautā, cik tieši vakcīnu “Pfizer” Latvijai piedāvā. Taču patiesais pieejamais skaitlis – 400 000 – tā arī neizskan: “Pirmkārt, mēs runājām par 50 000, kas ir tā Baltijas valstu ministru saruna par 50 tūkstošiem. Un tad Ministru kabineta sēdes laikā man ir informācija, ka ir pieejamas vairāk devas, bet es no galvas nevaru pateikt, cik ir pieejamas un es tā arī pasaku, ka šo jautājumu ir jāprecizē – par precīzu pieejamo devu skaitu. (NP: Ja tas piedāvājums bija 400 tūkstoši, tad kurā posmā kāds izdomāja, ka tie ir 50 un 100 tūkstoši?) Tas ir brīnišķīgs jautājums, kādēļ šāds process netiek normāli vadīts. (NP: Un jums šķiet, ka pareizā kārtība būtu, ja NVD būtu sūtījis.) Jā, protams, sagatavo normālu informāciju, ka ir pieejamas papildu devas, sagatavo lēmumprojektu, apraksta, kas ir pieejams, kas mums ir, un šo aprakstu sagatavo Ministru kabinetam un Ministru kabinets var pieņemt informētu lēmumu.”
Bijusī ministre sociālajos tīklos publicējusi viņas un Henkuzena saraksti valdības sēdes noslēgumā. Tajā Zāļu valsts aģentūras direktors informē, ka runā ar ”Pfizer”. Tagad viņš apgalvo, ka ar ražotāja pārstāvi sazinājās tāpēc, ka Nacionālais veselības dienests nokavējis pieteikšanos. Uz Henkuzena rakstīto, ka Latvija varētu dabūt 200 000 vakcīnu Viņķele atbildēja: ”Oi. Sūri”.
“Es zināju, ka mēs varam vest sarunu par lielāku piedāvājumu, bet man acīmredzot nav vēl joprojām kaut kāds konkrēts skaits, es zinu, ka ja ir vēlme runāt par lielāku skaitu, tad Nacionālajam veselības dienestam ir jārunā par lielāku skaitu. Un savukārt tas ir tas, ko es arī uzdodu, vai mums ir jārunā par 200 000, un skaidras atbildes nav, vai mums ir jārunā par 200 000. Atbilde ir, kas jau ir zināma, plaši izplatīta internetā. (NP: To interpretējāt, ka 200 000 – nē?) Jā, tas nav tas uzdevums, kas tiek dots, un attiecīgi ir 100 000,” sacīja Henkuzens.
“Mēs runājam šobrīd par papildu devu iepirkumu un disciplinārlieta ir ierosināta par to, ko aģentūras direktors ir darījis šajā saistībā. Bet disciplinārlieta neskatās, ko Nacionālais veselības dienests ir darījis šajā saistībā un tāpat netiek ierosināta disciplinārlieta par citu, līdzīgu gadījumu,” norāda ZVA vadītājs.
Pēc viņa paustā, būtu jāpārbauda “Moderna” iepirkums: “Es pieņemu, ka iemesls ir tāds, ka publiskajā vidē ir vienkārši šo lietu nokārtot ar mani, nevis analizēt detaļās iepirkuma visu procesu pēc būtības un atsevišķi katru konkrēto epizodi ar pasūtīšanu..”
Februārī Pavļuts bija ierosinājis arī pret Nacionālā veselības dienesta ierēdni Aināru Lācbergu, kas Latviju pārstāvēja Eiropas Komisijas vakcīnu iepirkumā. Komisija viņa darbā pārkāpumus neatrada.
Foto: Valsts kanceleja
