Tautsaimniecība šogad aug krietni lēnāk nekā pagājušajā gadā – ekonomikas pieauguma temps 2019. gada pirmajos 9 mēnešos sasniedzis tikai 2.5%, salīdzinājumā ar 4.6% pērn. Pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu ekonomika augusi par 2.9%. Izslēdzot efektu, kas rodas tādēļ, ka šogad 3. ceturksnī bija par 3 darba dienām vairāk, izaugsmes kāpums ir 1.9%.
3. ceturksnis izcēlies ar labiem rezultātiem eksportā, jo pakalpojumu eksportam saglabājot stabilu izaugsmi, sasparojies arī preču eksports. Te liela loma bijusi ļoti labajām graudaugu ražām, kuru ietekmi redzam arī lauksaimniecības nozares rezultātos 3. ceturksnī. Arī citas ar eksportu saistītās nozares aug salīdzinoši labi. Piemēram, eksports “vilcis” uz augšu vairumtirdzniecību, kā rezultātā tirdzniecības nozarei vērojams lielākais pozitīvais devums kopējā izaugsmē. Arī uz eksporta tirgiem vērstā apstrādes rūpniecība šogad kopumā aug ļoti līdzīgā tempā kā pagājušajā gadā, neskatoties uz kokapstrādes nedienām un globālo nenoteiktību. Turpmākos ceturkšņos gan, iespējams, vēl redzēsim negatīvāku attīstību šajā nozarē.
Iekšējā patēriņa kāpums saistāms ar darba ņēmējiem labvēlīgo darba tirgu, kur zemāks bezdarbs un spēcīgais reālo algu kāpums nodrošina pirktspējas pieaugumu. Lai gan pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā auguši pat lēnāk nekā gada pirmajā pusē un ir pretrunā ar iekšējā patēriņa kāpumu, straujā izaugsme tādās pakalpojumu nozarēs kā ēdināšana, izklaide un profesionālie pakalpojumi tomēr liecina par iedzīvotāju rocības pieaugumu.
Uz vispārējā sakāpinātās globālās nenoteiktības fona investīcijas šogad aug krietni lēnāk, nekā 2018. gadā. Arī būvniecības izaugsme atpaliek no pagājušā gada tempiem, kas saistāms gan ar Eiropas Savienības fondu tālāku nepalielināšanos, gan ar jau šobrīd augsto izlaides līmeni būvniecībā.
Negatīvie stāsti finanšu un transporta nozarēs saistāmi ar jau ilgāka termiņa tendencēm. Finanšu nozarē notiek svarīgas strukturālas pārmaiņas, kā rezultātā jau pēdējos četrus gadus tai nav spēka palīdzēt kopējai ekonomikas izaugsmei. Savukārt transportā ilgtermiņā zaudējam Krievijas kravas, bet kāpinām pasažieru pārvadājumu apjomu, un šīs pašas tendences iezīmējas arī 3. ceturksnī.
Ja Igaunijā un Lietuvā izaugsme šogad vēl būs salīdzinoši strauja, jau 2020. gada prognozes liecina par ievērojamu izaugsmes palēnināšanos, kas būs līdzīga kā Latvijā (2.0%). Citās mūsu partnervalstīs grūti atrast kādu spožu spēlētāju – gada pirmajos trīs ceturkšņos Vācija augusi par nieka 0.6%, ziemeļvalstīs izaugsme ap 1%, Lielbritānijā zem 2%. Krievijā, neskatoties uz prezidenta Putina nacionālajiem infrastruktūras projektiem, kuru mērķis bija veicināt izaugsmi, PVN celšanas un lielo projektu kavēšanās dēļ, izaugsmi šogad prognozējam vien 1% apmērā – vairāk nekā uz pusi zemāku nekā 2018. gadā.
Gada beigas pasaules ekonomikā varētu būt labvēlīgākas, ņemot vērā, ka daļējā tirdzniecības vienošanās starp ASV un Ķīnu ļautu nedaudz vieglāk uzelpot globālajai tirdzniecībai. Taču šī vienošanās vēl nav parakstīta, un prezidenta Trampa atbalsts Honkongas demokrātijas aizstāvjiem var kavēt tās pieņemšanu. Turklāt vienošanās neatrisinās pamatproblēmas, kuru dēļ tirdzniecības kari tika uzsākti, tādēļ lielam optimismam pamata nav. Iepirkumu vadītāju aptaujas ASV liecina par ražotāju un pakalpojuma sektora uzņēmumu sasparošanos gada nogalē salīdzinājumā ar gada vidu, taču Eiropā uzņēmēji joprojām ir visai pesimistiski noskaņoti. Turklāt, Latvijas eksportam svarīgajā būvniecības sektorā galvenajās partnervalstīs pēdējos ceturkšņos redzama stagnācija vai pat izlaides kritumi. Kopumā jāsecina, ka skats uz ekonomikas izaugsmi saglabājas piesardzīgs. Mēs prognozējam, ka Latvijas ekonomika šogad augs par 2.3%, bet nākamajā gadā vēl nedaudz lēnāk – par 2.0%. Gaidāms, ka izaugsme sasparosies uz nākamā gada beigām.
Līva Zorgenfreija, Swedbank Galvenais ekonomists Latvijā
