Divi uz kara fona aizvadītie gadi Latvijas ekonomikā pavadīti stagnācijas zīmē. Pērnā gada nogalē gan ekonomika ievērojami sasparojās, tomēr lielu cerību uz straujas izaugsmes turpināšanos šī gada sākumā nav. Centrālās statistikas pārvalde (CSP) publicējusi pilnos datus par iekšzemes kopproduktu (IKP) 2023. gadā, kas liecina, ka IKP salīdzināmajās cenās sarucis par 0,3% (neizlīdzinātos datos) attiecībā pret 2022. gadu. Ceturtajā ceturksnī ekonomikā saražotais apjoms strauji auga – par sezonāli izlīdzinātiem 0,8%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Neliels kāpums 0,1% apmērā bijis arī attiecībā pret 2022. gada pēdējo ceturksni (nekoriģēti dati).
2023. gadā kopumā Latvijas IKP uz leju vilka galvenokārt eksports, un nepalīdzēja arī privātais patēriņš. Savukārt ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, abi šie ekonomikas “vaļi” auga pat pārsteidzoši strauji.
Eksportā lomas mainījušās – ja gada sākumā preču eksporta apjomi krita, kamēr pakalpojumu eksports visai strauji auga, tad gada nogalē viss bija pretēji – preču eksportā redzējām pozitīvas vēsmas, kamēr pakalpojumu eksports saruka. Salīdzinājumā ar pērnā gada nogali kritums bijis biznesa pakalpojumos, joprojām samazinājums arī tranzīta pusē, bet priecē aviotransports, kur turpinājusies izaugsme. Gadā kopumā aviotransporta pakalpojumu nozare augusi par vairāk nekā ceturto daļu.
Privātā patēriņa ceļš bijis līkumots – mājsaimniecības gada lielāko daļu tēriņus mazināja, bet gada beigās, salīdzinot ar trešo ceturksni, bija redzams straujš patēriņa kāpums. Mazumtirdzniecība 4. ceturksnī bija spēcīga, iedzīvotāji arī vairāk gājuši uz restorāniem – izskatās, ka arvien vairāk cilvēku sāk drošāk tērēt, redzot, ka dzīves dārdzība vairs būtiski neaug, un par savu algu var atļauties nopirkt vairāk.
Ekonomiku pērn balstīja arī tas, ka valdības patēriņš turpināja palielināties (+7,0%) un investīcijās redzējām sparīgu kāpumu (+8,2%). Investīcijas strauji kāpa gada pēdējā ceturksnī, savu lomu spēlējot arī jaunajiem pasažieru vilcieniem. Tomēr galvenokārt kāpums investīcijās gan 4. ceturksnī, gan pērn kopumā bijis pateicoties būvniecības nozarei, kas 2023. gadā bijusi galvenais Latvijas ekonomikas dzinējspēks. Lielā mērā būvniecības kāpums saistāms ar publiskajām investīcijām – ES fondu projektu aktīvāku realizāciju un pabeigšanu, kā arī ar Rail Baltica būvniecību.
Swedbank prognoze par IKP izaugsmi 1,4% apmērā šogad balstās uz diviem pieņēmumiem. Pirmais – privātais patēriņš turpina atkopties, pateicoties tam, ka strādājošo pirktspēja pakāpeniski atgriežas un darba tirgus pavājināšanās ir vien neliela. Otrais – investīcijas turpina samērā spēcīgi augt, kam impulsu dod ES fondu apguves paātrinājums. Pirmajam pieņēmumam par labu runā virkne datu, tai skaitā mājsaimniecību noskaņojuma rādītāju uzlabošanās. Savukārt otrs pieņēmums pēc nesenām Finanšu Ministrijas ES fondu apguves plānu maiņām izskatās šaubīgāks. Iepriekšējie plāni rādīja, ka ES fondu apguve turpinās strauji augt arī šogad, tomēr jaunākie plāni iezīmē vien izdevumu saglabāšanos iepriekšējā gada līmenī. Vēl, protams, visu var labot straujāka ar Rail Baltica saistīto projektu īstenošana, tomēr publisko investīciju bilde šobrīd izskatās mazāk optimistiska nekā iepriekš.
Savukārt privātā sektora vēlmi investēt joprojām kavēs augstās procentu likmes. Eiropas Centrālā banka likmes turējusi esošajā līmenī jau piecus mēnešus. Tirgus dalībnieki uzskata, ka pozitīvas izmaiņas (lasi – procentu likmju samazināšana) gaidāma jūnijā. Uz procentu likmju samazinājumu gaidām gan tādēļ, ka tas veicinās privāto investīciju aktivitāti, gan tāpēc, ka tas palīdzēs atkopties pieprasījumam eksporta tirgos. Lai gan ietekme uz ekonomikas aktivitāti nebūs tūlītēja, centrālo banku politikas kursa maiņa iezīmēs pavasara sākšanos gan mūsu partnervalstu, gan Latvijas ekonomikās.
Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
