Iekšzemes kopprodukts pagājušajā gadā kritis par 3.6%. To lielā mērā noteica vīrusa pirmajā vilnī piedzīvotā “bedre” patēriņā. Kopumā jāatgādina – lai gan laiki nav no vieglākajiem, viss nemaz nav tik slikti. Piemēram, pēdējā laika labie eksporta rādītāji liecina – daudzi uzņēmumi pagājušo gadu var saukt pat par veiksmīgu.
Vīrusa otrā viļņa laikā 2020. gada pēdējā ceturksnī IKP audzis par 1.1% pret 2020. gada 3. ceturksni (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati). Gada noslēdzošajā ceturksnī ekonomika vēl bija 1.5% (neizlīdzināti dati) zem pirms-krīzes līmeņa – neliels novērtējuma pasliktinājums, salīdzinājumā ar ātrā novērtējuma datiem. Gan investīciju, gan valdības patēriņa, gan eksporta un arī importa apjomi gada nogalē bija jau virs pirms-krīzes līmeņa. Vienīgais nesekmīgais joprojām bija privātais patēriņš.
Mājsaimniecību patēriņš vīrusa gadā kopumā cieta smagi – kritums par 10%. Kritums privātajā patēriņā bija lielā mērā pakalpojumu pusē, un atspoguļojas arī gada neveiksminieku nozarēs – izmitināšanā un ēdināšanā, kā arī mākslā un izklaidē. Izmitināšanas nozarē apjomi samazinājušies uz pusi, kamēr ēdināšanā – par trešo daļu. Savukārt mākslā un izklaidē 2020. gadā pievienotā vērtība bijusi par 27% zemāka nekā iepriekšējā gadā.
Savukārt preču patēriņš šajā krīzē nemaz tik slikti nejūtas. Tirdzniecības nozarē gads beidzies salīdzinoši veiksmīgi, un nozare pagājušajā gadā sarukusi pat mazāk (-2.2%) nekā ekonomika kopā. Tirdzniecība daļēji bijusi ieguvēja no tendences mājās sēdošajiem iedzīvotājiem vairāk patērēt preces – īpaši pārtiku, mājsaimniecības elektropreces un farmaceitiskās preces.
Pēc pagājušā gada spriežot, investīcijām, šķiet, vīrusi nelīp. Tās 2020. gadā turējušās stabili (0.2%), un ceturtajā ceturksnī redzams kāpums. Te liela nozīme būvniecības nozarei, kur palīdzēja valsts iepludinātie papildus līdzekļi. Būvniecība 2020. gadā augusi par 2.6%, kas ir straujākais pieaugums nozaru vidū.
Arī eksports uzrādīja salīdzinoši labu rezultātu. Pēc ļoti straujā krituma pirmā viļņa laikā, eksports gada otrajā pusē pozitīvi pārsteidza, gadā kopumā esot vien 2.7% zem iepriekšējā gada līmeņa. Tas neskatoties uz to, ka pakalpojumu eksporta pusē pēc krituma otrajā ceturksnī būtisku uzlabojumu neredzējām. Situāciju izglāba preču eksports, kur, cita starpā pateicoties rekordražām un veiksmīgam gadam kokrūpniecībā, pat uz visas Eiropas fona esam pirmrindnieki.
2020. gadā izaugsme redzēta publiskajā sektorā – valsts pārvaldē, izglītībā un arī Covid krīzes centrā esošajā veselības nozarē. Veselības aprūpe 4. ceturksnī uzrādījusi strauju pieauguma tempu, un gadā kopumā (+2.4%) vien nedaudz atpaliek no čempiones – būvniecības.
Otrais vilnis turpinās, un pirmajā ceturksnī prognozējam, ka ekonomikas aktivitāte saruks. Par to liecina, piemēram, Swedbank karšu dati, kur vērojams ievērojami straujāks kritums pret pagājušo gadu nekā 2020. gada beigās. Lai gan aprīļa tēriņu krituma līmenis janvārī netika sasniegts, skaidrs, ka šis vilnis atstāj lielāku ietekmi, jo ir ievilcies ievērojami ilgāk nekā pavasara īsā krīze. No otras puses, konfidences indikatori otrajā vilnī turas labāk, un februārī pat kopējā ekonomikas noskaņojumā redzēts neliels uzlabojums. Arī ekonomikas dalībnieki spējuši pielāgoties dzīvei vīrusa apstākļos, tādēļ daļa nozaru spēj turēties pretim arī šobrīd.
Swedbank prognozēs straujāki pieauguma tempi gaidāmi vasarā, kas nozīmē, ka šogad izaugsmes temps varētu sasniegt 2.8%. Ja otrajā ceturksnī gaidītā pakāpeniskā uzlabojuma vietā redzēsim vēl tālāku esošās situācijas ievilkšanos, vai pat pasliktināšanos, tad šī gada izaugsme varētu būt pat vēl lēnāka.
Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
