Uz nemierīga globālā fona Latvijas ekonomika pagājušajā gadā augusi par aptuveni 2.1%. Izaugsme bijusi krietni zemāka, nekā iepriekšējos pāris gados, kas saistāms ne tikai ar pasaulē valdošo neskaidrību, bet arī ar atsevišķu sektoru neveiksmēm. Gada beigas nav nesušas uzlabojumu – ekonomiskā aktivitāte bremzējusies tālāk. Prognozējam, ka arī šī gada sākums būs lēns. Straujāku tautsaimniecības attīstību ceram izjust gada otrajā pusē, taču riski joprojām ir lejupvērsti. Kopumā šogad Swedbank prognozē izaugsmi 2.2% apmērā – līdzīgu kā pagājušajā gadā.
Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī ekonomika augusi par 1.1% pret 2018. gada atbilstošo periodu (neizlīdzināti dati), un par nieka 0.2% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (sezonāli izlīdzināti dati).
Par neiepriecinošiem rezultātiem jau liecināja lielākā daļa rādītāju, kas pieejami par pagājušā gada pēdējo ceturksni. Kritums preču eksporta rādītājos oktobrī un novembrī pret pagājušo gadu iet kopsolī ar apstrādes rūpniecības vājumu gada nogalē, un norāda, ka nevaram arī gaidīt labu sniegumu vairumtirdzniecībā. Tranzītā bijis ļoti bēdīgs ceturksnis – dzelzceļā kravas kritušās par ceturto daļu, un ostās par 13%. Transporta nozares sniegumu gan uzlabos rezultāti gaisa pasažieru transportā, kur lidostai Rīga bijis kārtējais rekordu gads.
Lai gan gada pēdējā ceturksnī enerģijas ražošana koģenerācijā ievērojami saruka silto laikapstākļu dēļ, to kompensējusi ražošana hidroelektrostacijās, kas ievērojami auga pateicoties salīdzinoši lielajam nokrišņu daudzumam.
Pakalpojumu nozarēs visdrīzāk veicies salīdzinoši labi, jo darba tirgus joprojām ir darba ņēmējam labvēlīgs, un patērētāju noskaņojums pagājušā gada laikā audzis. Piemēram, ceturtajā ceturksnī pozitīvi kopējo izaugsmi ietekmēja mazumtirdzniecības kāpums.
Izaugsmi pagājušajā gadā kopumā visdrīzāk nesekmēja transporta un finanšu pakalpojumu nozares. Savukārt veiksmīgi attīstījušās tādas nozares kā lauksaimniecība, profesionālie pakalpojumi, izmitināšana un ēdināšana un visdrīzāk arī tirdzniecība.
Latvijas izaugsmei labu signālu nedod fakts, ka eiro zonas ekonomika pagājušā gada pēdējā ceturksnī bijusi vārga (izaugsme 0.1% pret pagājušo ceturksni, 1.0% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu). Turklāt likstas pasaulē nebeidzas – tirdzniecības karu un Brexit radītā neskaidrība uz brīdi atkāpusies, bet to vietā nākuši citi satraucoši notikumi. Gada pats sākums pagāja ģeopolitiskās krīzes ēnā, taču Irānas un ASV konflikts norimās salīdzinoši ātri, abām pusēm apzinoties, cik dārgi nāktos maksāt, ja sāktos karš. Savukārt šobrīd prātus nodarbina koronavīrusa straujā izplatība.
Visu šo likstu kopīgā iezīme ir to negatīvā ietekme uz ekonomiku. Piemēram, ietekme no vīrusa uzliesmojuma atspoguļosies gan Ķīnas, gan, visdrīzāk, arī pasaules ekonomikas izaugsmē. Lielāka ietekme uz ekonomiku, īpaši pasaules kontekstā, būs nevis tiešajam efektam, kas saistīts ar vīrusa skartajiem iedzīvotājiem, vai valsts pasākumiem vīrusa iegrožošanai, bet gan netiešajam efektam, kas rodas paaugstinātas neskaidrības un baiļu par iespējamu inficēšanos dēļ. Vīruss jau šobrīd ir paspējis mainīt ekonomikas dalībnieku paradumus un plānus – dažkārt pat tad, ja šie uzņēmumi un iedzīvotāji neatrodas riska zonā. Masveidā atcelti starptautiskie lidojumi, notiek ārzemnieku evakuācija, uzņēmumi drošības nolūkos slēdz veikalus, iedzīvotāji atcēluši ceļojumus, izvairās no publiskām vietām utt. Tādēļ, pat ja izdodas vīrusa izplatību drīzumā ierobežot, ekonomiskā ietekme būs jūtama. Savukārt Latvijas ekonomikas reakcija būs atkarīga no tā, cik spēcīgi cietīs pasaules izaugsme.
Līva Zorgenfreija, Swedbank Galvenais ekonomists Latvijā
