Trešais ceturksnis priecējis ar straujāko ekonomikas izaugsmi pret iepriekšējo ceturksni, kāda vēsturiski redzēta. Protams, nebija grūti izcelties uz ļoti bēdīgā otrā ceturkšņa fona. Ja pēc otrā ceturkšņa datu paziņošanas varējām mierināt sevi ar domu, ka nākotne zīmējas daudz gaišākos toņos, tad prieku par trešā ceturkšņa veiksmīgo attīstību mazina tas, ka pamalē diemžēl atkal savelkas tumši mākoņi. Jaunie dati liek domāt, ka IKP kritums šogad būs mazāks nekā prognozētie 5%, taču vīrusa uzliesmojuma dēļ atkopšanās kavēsies, un nākamā gada izaugsmes prognozes, visdrīzāk, tiks mazinātas.
CSP ziņo, ka IKP šā gada 3. ceturksnī kāpis par 6.6% pret iepriekšējo ceturksni (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), tādējādi atgūstot lielu daļu no gada pirmajā pusē vīrusa uzliesmojuma dēļ zaudētā. IKP gan joprojām ir 3.1% zem iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeņa.
Otrajā ceturksnī aktivitātes palēnināšanās vai daudzos gadījumos – kritums bija vērojams visās nozarēs. Savukārt trešais ceturksnis tieši pretēji – visticamāk, nesis uzlabojumu teju visos sektoros.
Pozitīvo attīstību vecinājis pieaugums ražojošajās nozarēs, kur apjomi kāpuši par 0.4% pret pagājušo gadu. Visticamāk, labi veicies lauksaimniecībai, jo ražas šogad priecē. Apstrādes rūpniecībā uzlabojums pēc krituma arī bijis straujš, taču, visdrīzāk, līdz pagājušā gada līmenim vēl neaizsniedzāmies. Arī būvniecībā pēc visa spriežot trešais ceturksnis aizvadīts samērā veiksmīgi.
Pakalpojumu sektorā, kā bija gaidāms, joprojām reģistrēts pievienotās vērtības kritums: -4.8% apmērā pret 2019. gada 3. ceturksni. Tomēr uzlabojums pret otro ceturksni ir vērā ņemams. Pozitīva ietekme bija mazumtirdzniecībai, kas apjomus spējusi kāpināt pat par 4.3%. Savukārt joprojām lielākais negatīvais devums gada izteiksmē visdrīzāk reģistrēts transportā un ar tūrismu saistītajās nozarēs, kur līdz pirms krīzes līmeņiem diemžēl vēl tālu.
Ātrāk pieejamie dati par gada pēdējo ceturksni jau norāda uz aktivitātes sarukumu. Šodien iznākušie oktobra noskaņojuma rādītāji liecina par rūkošu konfidenci ekonomikā. Kamēr mazumtirdzniecības noskaņojums vēl saglabājies iepriekšējā līmenī, pesimisma palielināšanās vērojama gan pakalpojumu, gan rūpniecības, gan būvniecības sektoros.
Google mobilitātes dati liecina par cilvēku plūsmas mazināšanos sabiedriskās vietās. Swedbank karšu dati rāda, ka norēķini restorānos, kas vasarā bija atguvušies, jau atkal noslīdējuši zem 2019. gada līmeņa. Savukārt norēķini par viesnīcām un lidojumiem ir attiecīgi aptuveni 70% un 83% zem pagājušā gada līmeņiem. Jāsecina, ka vīrusa otro vilni gan patērētāju piesardzības, gan ierobežojumu dēļ uzreiz jūt tie sektori, kas jau pirmajā vilnī smagāk cieta, un vasaras laikā nav spējuši pilnībā atgūties.
Eiro zonā Iepirkumu vadītāju aptaujas liecina, ka rūpnieku vērtējumā aktivitāte oktobrī turpināja augt, taču pakalpojumus sniedzošo uzņēmumu indekss jau nokritis zem 50 punktu atzīmes, kas nozīmē aktivitātes kritumu. Mūsu svarīgajam tirdzniecības partnerim – Vācijai – līdz šim veicies salīdzinoši labi, un tā bijusi eiro zonas vilcējspēks. Tomēr nākotne nerādās gaiša – visā Eiropā aktivitāte tiek atkal ierobežota. Piemēram, Francijā izziņots daļējs karantīnas režīms, un arī Vācijā ir būtiski kāpināti ierobežojumi (“lockdown light”). Šie mēri gan joprojām ir vieglāki nekā pavasarī, jo ražošanas uzņēmumi pārsvarā gadījumu turpina strādāt un publiskie pakalpojumi ir pieejami.
Tas viss liek domāt, ka ekonomikas atgūšanās gada nogalē apstāsies, un, visticamāk, aktivitāte pat saruks. Šoreiz gan Eiropā gan Latvijā gaidām mazāku kritumu nekā pavasarī, jo, pateicoties tam, ka esam vīrusu labāk iepazinuši, zinām, kā veiksmīgāk pasargāt iedzīvotājus un ārstēt saslimušos, ir cerība, ka, sabiedrībai ievērojot visus noteikumus, nebūs pilnībā jāslēdz ekonomikas. Turklāt, balstoties uz iepriekšējo pieredzi, arī valdības ir mācījušās kā efektīvāk balstīt ekonomiku, kas arī mazinātu skādes apjomu. Ziemas laiks būs izaicinājumu pilns.
Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
