Ekonomika 2020. gadā sit pušu rekordus – jaunākie CSP dati liecina, ka trešā ceturksnī reģistrēts IKP rekord-kāpums 7.1% apmērā pret iepriekšējo ceturksni. Tas seko absolūtā izteiksmē tieši tādam pašam rekord-kritumam pavasara vilnī gada otrajā ceturksnī. Tas gan nenozīmē, ka izdevies atgūt visu zaudēto – joprojām esam vēl 2.6% zem pagājušā gada līmeņa un aptuveni tikpat atpaliekam no pirms-krīzes līmeņa. IKP rādītāji uzlaboti, salīdzinājumā ar ātro novērtējumu pirms mēneša, diemžēl, domājot par nākotni, visdrīzāk vēl kļūs sliktāk pirms situācija uzlabosies.
Būtiskāko viļņošanos piedzīvojis patēriņš. Pēc straujā kritiena par piekto daļu otrajā ceturksnī, tas ļoti spēji atkopies, tomēr šobrīd joprojām ir vairāk nekā 7% zem pagājušā gada līmeņa. Neskatoties uz vīrusa atkāpšanos un ierobežojumu mazināšanos vasarā, tēriņi atpūtas un kultūras pasākumiem bijuši uz pusi mazāki nekā pirms gada, un tēriņi transportam samazinājušies par 10.7%. Tāpat par teju trešo daļu sarukuši tēriņi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Tas, protams, parādās arī nozaru griezumā, kur būtiskākie kritumi ir izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī mākslas un izklaides nozarēs.
Eksporta stāstā uzlabojums ir tikai preču eksporta pusē, ko 3. ceturksnī balstīja šī gada ļoti labās ražas kā arī mehānismu un elektroiekārtu eksporta kāpums. Savukārt pakalpojumos nekāda būtiska uzlabojuma pašlaik nav, un visdrīzāk – līdz uzvarai pār vīrusu diez vai būs. Eksporta veiksmes un neveiksmes redzamas arī nozaru pusē, kur labākais sniegums ceturksnī ir tieši lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Apstrādes rūpniecībā pievienotā vērtība saglabājusies nemainīga un nākotnei pozitīvs signāls ir eksporta pasūtījumu noturīgums. Savukārt skumjais stāsts transporta pakalpojumos, lielā mērā – pasažieru pārvadājumu krituma dēļ – turpinās.
Neskatoties uz augsto neskaidrību, un pretēji “klasiskas” krīzes tendencēm, investīcijas šūpojušās mazāk nekā lielie milži – patēriņš un eksports. Investīcijas trešajā ceturksnī bija vien par 0.8% zem iepriekšējā gada līmeņa. Jāatzīst gan, ka 2019. gads neizcēlās ar strauju investīciju kāpumu – līdz ar to latiņa nav augstu pacelta. Būvniecība, līdzīgi kā investīcijas kopumā, ir tuvu pie pagājušā gada līmeņa. Neskatoties uz otrā viļņa klātbūtni, novembra rādītāji liecina par stabilu situāciju būvniecībā – noskaņojums joprojām ir tuvu ilgtermiņa vidējam līmenim.
Cīņa ar vīrusu un tajā ieguldītie līdzekļi vērojami veselības sektora sniegumā. Strādājot uz izsīkuma robežas, sektora pievienotā vērtība ir augusi par 5.1%. Tas ir otrs straujākais pieaugums nozaru griezumā.
Kamēr vēl tikai gaidām, kad medicīnisks risinājums pandēmijai būs plašāk pieejams, vīrusu jāapstādina ar metodēm, kas liek krasi mainīt mūsu ikdienu. Pirmais vilnis pierādīja, ka izplatību iespējams ierobežot, visai sabiedrībai sadarbojoties. Cerēt uz sabiedrības pilnvērtīgu iesaisti bez skaidra valdības plāna, plašiem atbalsta pasākumiem, un vēl vairojot neskaidrību, grozot nodokļus, ir naivi. Iedzīvotāju ar zemākiem ienākumiem labklājība ir būtiski cietusi krīzes laikā. Ierobežojumu ievērošana veiktos daudz labāk, ja iedzīvotāji būtu pārliecināti par to, ka krīzes brīdī valdība piedāvās atbalstu. Laiks, kad varēja izstrādāt uz striktiem noteikumiem balstītus atbalsta pasākumus dažādām specifiskām nozarēm ir garām. Jāraugās, lai izvēlētie kritēriji neliedz palīdzēt uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kam atbalsts ir nepieciešams pēc būtības. Lai mazinātu sociālo spriedzi un panāktu visu iesaisti krīzes risināšanā, šobrīd labāk būtu atbalstīt pārāk plaši, nekā par maz. Šī krīze ir iespēja parādīt iedzīvotājiem, ka valsts var dot drošības spilvenu šādas ārēju apstākļu radītas krīzes situācijā. Tas arī nākotnē varētu sabiedrību motivēt būt godprātīgiem nodokļu maksātājiem.
Swedbank prognozes šim gadam iezīmē 5% kritumu, taču otrajā vilnī vīruss ekonomiku pagaidām vēl iespaidojis mazāk nekā pavasara laikā. Līdz ar to šis gads varētu noslēgties ar mazāku ekonomikas sarukumu nekā prognozēts. Vīrusa klātbūtne noteiks, ka “ieskriešanās” būs lēnāka nekā iepriekš prognozēts. 2021. gada izaugsme varētu būt 3.1% apmērā, bet 2022. gadā redzēsim vēl straujākus tempus (4.1%).
Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
