Centrālās statistikas pārvalde publicējusi pilnos datus par iekšzemes kopproduktu (IKP) 1. ceturksnī, kas liecina, ka IKP salīdzināmajās cenās bija aptuveni pērnā gada līmenī (0,1% kāpums neizlīdzinātos datos). Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomikas apjoms kāpis par sezonāli izlīdzinātiem 0,9%.
Lielākajā daļā nozaru, kur dominē privātā sektora uzņēmumi, redzams pievienotās vērtības kritums, salīdzinājumā ar pērno gadu. Izņēmumi ir finanšu sektors, lauksaimniecība un “cita rūpniecība”, kur ietilpst enerģētika, ūdensapgāde, ieguves rūpniecība. Savukārt straujš pievienotās vērtības kāpums, lielā mērā – būtiski augstāka atalgojuma darbiniekiem dēļ – vērojams publiskā sektora nozarēs. Strauji aug valsts pārvaldes, veselības un izglītības nozares. Saistīti – arī no izlietojuma puses vienīgais būtiskais kāpums 1. ceturksnī bijis tieši valsts pārvaldes iestāžu patēriņā.
Investīcijas šā gada sākumā uz pērnā gada fona neiepriecina. Pērn pirmais ceturksnis izcēlās ar labvēlīgiem laikapstākļiem un uzrāvienu būvniecībā. Savukārt šogad strauji sarukuši ieguldījumi gan mājokļos un citās ēkās, gan mašīnās un iekārtās. Ņemot vērā joprojām augstās ECB noteiktās procentu likmes un augsto neskaidrību, kopumā šogad investīciju ziņā privātais sektors iepauzēs. Galvenais virzītājspēks investīcijās būs publiskā sektora projekti.
Skaidrs, ka IKP pieaugums, kas balstīts teju tikai uz valsts sektora attīstību nevar būt ilgstošs un noturīgs, tādēļ svarīgi, kas notiek pārējā ekonomikā. Privātajā patēriņā pakāpeniski atspoguļojas patērētāju pirktspējas kāpums. Algas joprojām aug ļoti strauji, kas uzlabo patērētāju noskaņojumu un ir veicinājis patēriņa atgūšanos. Šī gada sākumā patēriņš nedaudz auga gan attiecībā pret 2023. gada beigām, gan salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu. Ņemot vērā to, ka darba tirgus situācijas pasliktināšanās netiek prognozēta, un pirktspējas kāpums turpināsies, prognozējam, ka mājsaimniecības turpinās kāpināt tēriņus.
Noturīgai vidējā termiņa izaugsmei izšķiroši svarīga ir spēja pārdot Latvijas preces un pakalpojumus ārvalstīs. Eksportā, kas pērn bija izteiktā recesijā, šī gada sākumā redzama nedaudz labāka attīstība nekā gaidīts. Lai gan joprojām eksportējam mazāk nekā pirms gada, salīdzinot ar 2023. gada pēdējo ceturksni eksports audzis. Turklāt – kāpums ticis reģistrēts gan preču, gan pakalpojumu eksportā. Jāsaka gan, ka negaidām tālāku strauju kāpumu – drīzāk visai svārstīgu laiku eksportā tuvākajos ceturkšņos.
Finanšu tirgu un Swedbank prognozes liecina, ka līdz pirmajam ECB likmju samazinājumam palikusi mazāk nekā nedēļa. Pakāpeniski samazinoties procentu likmēm, varēs sākt atgūties gan pieprasījums mūsu eksporta partnervalstīs, gan Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju vēlme investēt. Tomēr pēdējie eiro zonas līmeņa dati par algām un inflāciju liek domāt, ka likmju ceļš uz leju var būt lēnāks nekā iepriekš cerēts. Augstākas likmes ilgāku laiku, protams, nenāktu par labu ekonomiskajai aktivitātei.
Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
