Latvijas ekonomika ir stagnācijā jau aptuveni divus gadus, un arī gada sākumā ekonomiskā aktivitāte saglabājās visai vārga. Līdz ar to nav liels pārsteigums, ka darba tirgū 1. ceturksnī tika vērots pasliktinājums – bezdarbs turpinājis pērnā gada otrajā pusē sākto kāpumu. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie darbaspēka apsekojuma dati rāda, ka bezdarba līmenis šī gada pirmajā ceturksnī bija 7,2%. Tas ir par 0,8 procentpunktiem jeb 8,9 tūkstošiem bezdarbnieku vairāk nekā pirms gada.
Bezdarbnieku rindu palielināšanās par teju 9 tūkstošiem iedzīvotāju nav maz. Labā ziņa ir, ka nodarbināto skaits saglabājies teju nemainīgs gan pret pērno gadu, gan pret iepriekšējo ceturksni. No kurienes tad rodas šis bezdarbnieku skaita kāpums? Gada sākumā strauji samazinājās ekonomiski neaktīvo, bet auga – ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Arī tā ir laba ziņa – interese par piedalīšanos darba tirgū kļuvusi lielāka. Diemžēl darba tirgū vieta visiem nav atradusies, un tādēļ redzam bezdarba kāpumu. Ja paskatāmies “kas lācītim vēderā”, atklājas, ka ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies tādēļ, ka visai strauji sarukusi tā iedzīvotāju daļa, kas ir ekonomiski neaktīvi personisku vai ģimenes apstākļu dēļ. Šī grupa strauji auga Covid laikā, kad daudzi bija spiesti vai izvēlējās palikt mājās, lai rūpētos par bērniem vai citiem tuviniekiem. Tomēr nu jau aptuveni gadu šie iedzīvotāji, pārsvarā – sievietes, migrē atpakaļ uz aktīvo darba tirgu. Tādēļ arī nav pārsteigums, ka bezdarbnieku rindas vairāk palielinājušas tieši sievietes.
Lai gan darba tirgū situācija pasliktinājusies, kopumā gan jāsaka, ka Latvijas darba tirgus, līdzīgi kā darba tirgi visā pasaulē, šos sarežģītos laikus ekonomikā pārlaiž labi. Ekonomikām un līdz ar to – uzņēmumiem – viegli neiet, pieprasījuma trūkums ir būtiska problēma daudzos sektoros. Tomēr darba devēji cenšas darbiniekus pēc iespējas prom nelaist, jo darbaspēka trūkums, lai gan šobrīd atkāpies no problēmu saraksta augšgala, būs problēma arī nākotnē.
Domājot par nākotni, jāsaka, ka būtisku tālāku pasliktinājumu darba tirgū negaidām. Drīzāk gaidām situācijas stabilizēšanos, un gada otrajā pusē – pakāpenisku uzlabošanos. Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotie reģistrētā bezdarba dati pēdējos mēnešos norāda uz bezdarba kritumu, turklāt tuvojas vasara un sezonālo darbu laiks. Gada sākumā straujāk auga to bezdarbnieku skaits, kuriem ir tikai pamatizglītība, un vasaras sezonas sākums varētu palīdzēt bezdarba līmeni šajā grupā mazināt.
Gan Swedbank, gan finanšu tirgu prognozes liecina, ka Eiropas Centrālā Banka (ECB) jau jūnijā sāks mazināt procentu likmes, kas iezīmēs atkopšanās sākšanos Eiropas ekonomikā. Netiek gan gaidīts, ka ekonomika aizskries kā sprinteris pēc starta šāviena – ceļš līdz straujākai izaugsmei var būt bedrains un līkumots. Gan tādēļ, ka ECB noteiktais likmju kritums nebūs tik straujš, kā to kāpums, gan tāpēc, ka zemāku likmju pozitīvā ietekme uz ekonomiku nāks ar novēlošanos – gluži tāpat kā ar novēlošanos ekonomiku iepriekš bremzēja augošās likmes. Arī darba tirgū tas nozīmēs vien pakāpenisku atgūšanos.
Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
