Eksportā jau teju sasniegti pagājušā gada līmeņi, taču atkopšanās temps pierimst. Centrālā Statistikas pārvalde ziņo, ka preču eksporta vērtība jūlijā samazinājās par 0.3% pret iepriekšējo gadu. Rezultāts ir labs, ja ņemam vērā dziļo kritumu aprīlī un maijā un arī, ja salīdzinām ar Eiropas milžiem Franciju un Vāciju, kur eksporta vērtība joprojām ir krietni zem pagājušā gada līmeņiem. Strauju tālāku attīstību kavēs vīrusa klātbūtne un atkārtotie uzliesmojumi mūsu tirdzniecības partneros. Risks ir arī iespējamā tirdzniecības sarunu starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību izjukšana.
Analizējot preču grupas redzams, ka vairāk nekā uz pusi jūlijā sarucis elektroenerģijas eksports, ko noteica termoelektrostacijās saražotās enerģijas apjomu kā arī cenas kritums. Salīdzinot ar pagājušo gadu, slikti veicies dzērieniem, kur kritums par 27%. Arī parasto metālu eksports ir sarucis līdzīgā apmērā. Visdrīzāk gan pēdējās divās preču grupās stāsts ir pārsvarā par reeksporta plūsmu sarukumu, nevis vietējo ražojumu eksportu.
Graudu eksportā jūlijā vēl bija redzami mīnusi. 2019. gada ražas bija ļoti labas, tādēļ eksporta sasniegumu latiņa šajā jomā pacelta augstu. Presē pieejamā informācija liecina, ka ražas arī šogad bijušas teicamas, un graudu kvalitāte – augsta. Līdz ar to varam cerēt, ka no augusta, kad parasti sākas ražas eksports lielos apmēros, graudaugi un rapsis kopējo eksporta rezultātu būtiski nebojās.
Kāpums jūlijā pret pagājušo gadu vērojams elektroiekārtu grupā, kur eksports audzis par 23%. Pie pozitīvajām ziņām īpaši jāuzsver fakts, ka koksnes eksportam izdevies atgriezties pie izaugsmes. Pēc 14 mēnešu krituma koksnes produktu eksports jūlijā kāpis par 4.4% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. To lielā mērā noteica eksportētās produkcijas kāpums uz Lielbritāniju un uz Igauniju. Eksporta pasūtījumu vērtējums kokapstrādē jau pārsniedzis gan pirms-krīzes, gan pagājušā gada (kas gan nebija labākais gads kokapstrādei) līmeņus. Nākotnē gan Brexit dēļ nevaram izslēgt nevēlamus pagriezienus. Progresa trūkums, vai šobrīd pat – regress – tirdzniecības sarunās palielina iespēju, ka vienošanos var neizdoties noslēgt. Lai gan britiem koksnes produktus noteikti vajadzēs arī turpmāk, sarunu izjukšanas gadījumā no nākamā gada tirgosimies ar Lielbritāniju uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas nozīmēs muitas nodevas un birokrātiskus šķēršļus.
Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
