Jaunākie dati par Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) liek domāt, ka ziema pārlaista kopumā veiksmīgi. Latvijas ekonomika šī gada pirmajā ceturksnī pat augusi. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums rāda, ka IKP salīdzināmajās cenās pirmajā ceturksnī palielinājās par sezonāli koriģētiem 0.5%, salīdzinot ar 2022. gada pēdējo ceturksni. Kāpums pret pērnā gada pirmo ceturksni bijis par 0.7% – auguši esam, bet nekāds spīdošais rezultāts šis nav. Jāatzīmē, ka ekonomikai palīdzējis fakts, ka šogad pirmajā ceturksnī bija par vienu darba dienu vairāk – ja izslēdzam šo efektu, tad ekonomika augusi vien par 0.3%.
IKP noturība liekas pat pārsteidzoša – rēķini ziemā bija lieli, dzīves dārdzība – augsta, turklāt pēdējā laikā vērojam vāju attīstību eksportā. Turklāt, CSP dati liecina, ka 1.3% kritums vērojams ražojošajās nozarēs, bet pakalpojumu pusē reģistrēts vien nebūtisks pieaugums 0.4% apmērā. Toties ļoti strauji auguši produktu nodokļi (PVN, akcīzes nodoklis) – tie iekasēti par 8.2% vairāk nekā pērn. Arī CSP nesen veiktā datu revīzija liecināja, ka jau pērnā gada nogalē nodokļu ieņēmumi bijuši prāvāki nekā iepriekš lēsts, kas pat pacēla visu pērnā gada ekonomikas izaugsmes vērtējumu būtiski uz augšu. Savukārt situācija daudzās tautsaimniecības nozarēs nemaz tik laba nav.
Apstrādes rūpniecība visticamāk uzrādījusi kritumu, turpinoties lejupslīdei, kas novērota jau kopš pērnā gada otrās puses. Arī preču eksports ļoti strauji sabremzējies, un, ja noņemam cenas kāpuma ietekmi – pat kritis. Jaunākie rūpnieku aptauju dati norāda uz zināmu stabilizēšanos, bet neliecina par drīzu tendences maiņu – eksporta pasūtījumi turpina samazināties, lai arī vairs ne tik strauji kā iepriekš. Uzņēmēju vērtējumā arī pasliktinās viņu konkurētspēja gan vietējā, gan, jo īpaši – ārējos tirgos.
Ļoti iespējams, ka pirmajā ceturksnī vājš rezultāts joprojām bijis būvniecībai. Savukārt elektroenerģijas ražošanā redzami pozitīvi rezultāti – ziemas plūdi veicināja ražošanu hidroelektrostacijās, bet zemākas gāzes cenas – ražošanu koģenerācijas stacijās.
Pakalpojumu nozarēs reģistrētā izaugsme 0.4% apmērā, vērtējama drīzāk kā stagnācija. No preču eksporta plūsmām atkarīgajā vairumtirdzniecībā ļoti iespējams pirmajā ceturksnī bijis kritums. Transporta nozarē ostās un dzelzceļā bija vērojams kravu kritums, un lai gan strauji kāpa pasažieru skaits lidostā, transporta nozarē kopumā diez vai tikusi reģistrēta strauja izaugsme. Pieaugums, bet ticamākais – lēnāks nekā 2022. gadā, bija vērojams tādās nozarēs kā atpūta un izklaide, ēdināšana un izmitināšana. Pērn šīs nozares joprojām atkopās no Covid krīzes, tādēļ izaugsme bija ļoti strauja, bet šogad tik straujus tempus neredzēsim.
Savukārt visticamāk labi veicies ir IT un citiem biznesa pakalpojumiem, par ko liecina pakalpojumu eksporta dati. Arī mazumtirdzniecībā visticamākais reģistrēts kāpums. Patēriņš kopumā pēdējā laikā bijis pat pārsteidzoši spēcīgs. Palīdzējusi gan ne-tik-bargā ziema, gan valsts atbalsts, gan fakts, ka darba tirgus ir noturīgs. Turklāt par patēriņu lielā mērā atbildīga turīgākā sabiedrības daļa, kam ir uzkrājumi vai vismaz lielāki ienākumi, un kuri arī dzīves dārdzības krīzē turpina tērēt.
Tā nu izskatās, ka Latvijas ekonomika kopš pērnā gada vidus stāv uz vietas, kamēr ciparu ziņā skatu uzlabo nodokļu ieņēmumi. Ziema pārlaista veiksmīgāk nekā bažījāmies, kas ir labi, bet nākotne ļoti spožās krāsās nerādās. Patēriņu stutēs fakts, ka uz gada otru pusi atjaunosies darba ņēmēju pirktspējas kāpums, algām atkal augot straujāk nekā inflācijai. Savukārt prognozes par attīstību tirdzniecības partnervalstu tirgos ir pasliktinājušās, kas nozīmē mazākas iespējas mūsu eksportētajiem. Prognozējam, ka ekonomika šogad augs par 0.6%, bet nākamgad vien par 2.1%.
Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
