Latvijas ekonomika pagājušajā gadā augusi par 2.2%, kas ir krietni lēnāk, nekā mēs to vēlētos. Izaugsme bremzējusies, lēnāk augot investīcijām, ārējai tirdzniecībai un arī patēriņam. Nozaru griezumā stāsti ir dažādi, ar apjomu kritumiem tādās nozarēs kā transports, finanšu pakalpojumi un enerģētika, bet tīri veiksmīgu attīstību atsevišķās pakalpojumu nozarēs un arī lauksaimniecībā. Šī gada sākums gan neliek cerēt uz drīzu izaugsmes atjaunošanos, jo ar jauno koronavīrusu saistītie riski ārkārtīgi palielina neskaidrību par nākotni, savukārt neskaidrība nav izaugsmes sabiedrotais.
2019. gada pēdējā ceturksnī ekonomika augusi par 1.0% pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, bet gandrīz stāvējusi uz vietas attiecībā pret 2019. gada trešo ceturksni (+0.1%). Ekonomika gada nogalē bremzējās, un gaidām, ka arī tuvākie ceturkšņi nebūs spoži.
Labās ziņas ir, ka 2019. gads nesis vēsturē lielāko graudu kopražu – novākta pusotru reizi lielāka raža nekā iepriekšējā gadā. Tas virzījis lauksaimniecības nozari, kur redzama straujākā izaugsme pagājušajā gadā, un arī atspoguļojies eksporta rādītājos. Diemžēl graudi nav spējuši glābt eksportu kopumā no visai neiepriecinoša rezultāta – izaugsmes 2.0% apmērā.
Uz strauja algu kāpuma, rūkoša bezdarba, laba patērētāju noskaņojuma un mērenas inflācijas fona, patēriņš bijis izaugsmes virzītājs, un savas pozīcijas visticamāk saglabās arī šogad. Investīciju kāpums 2019. gadā strauji sabremzējās daļēji ES fondu ietekmē. Savukārt šogad nepievilcīgu fonu investīcijām rada arī samilzušie riski ap ekonomikas izaugsmi pasaulē, kas saistīti ar COVID-19.
Gada sākumā likās, ka pasaules ekonomika var uzelpot – neskaidrība, kas bija saistīta ar ekonomiku bremzējošajiem tirdzniecības kariem un Brexit, mazinājās. Taču ekonomikas izaugsmei ir parādījies jauns, ļoti nopietns neskaidrību veicinošs un izaugsmi kavējošs faktors – COVID-19. Ja sākotnēji bažas bija galvenokārt par vīrusa ietekmi uz pasaules ekonomikai ārkārtīgi nozīmīgo Ķīnu un tās attīstības tempiem, tad šobrīd jau skaidrs, ka vīrusa izplatība vēl pletīsies plašumā, tiešā veidā ietekmējot arī Latvijas tirdzniecības partnerus un mūs pašus.
Ķīnā situācija stabilizējusies, stingrās kontroles ir mazinātas un rūpnīcas uzsāk darbu. Diemžēl dati par pasažieru transportu signalizē to, ka darbinieki vēl nav pilnībā atgriezušies darba vietās – pasažieru skaits vēl ir krietni zem pagājušā gada līmeņa. Piegāžu ķēžu sarežģītība un virzība uz tieši-laikā loģistiku, kas normālos apstākļos uzlabo efektivitāti un samazina izmaksas, šobrīd ievērojami sarežģī situāciju. Piemēram, ražošana kādā rūpnīcā var nesākties pat tad, ja visi darbinieki ir gatavi strādāt, jo nav iespējams saņemt komponentes no citas rūpnīcas, kura dažādu iemeslu dēļ vēl nav uzsākusi ražošanu. Šobrīd jau ir ziņas par rūpnīcu slēgšanu arī citās vīrusa skartajās valstīs, piemēram, Hyundai ražotne Dienvidkorejā slēgta, jo darbiniekam atklāts COVID-19. Šī izejmateriālu un beigās – galaprodukta – piegāžu kavēšanās negatīvi ietekmē visus uzņēmumus konkrētajā piegāžu ķēdē un arī gala patērētāju.
Akciju tirgos, kas sākotnēji uz ziņām par vīrusu reaģēja minimāli, šobrīd redzamas panikas pazīmes. Lielāko ASV uzņēmumu akciju indekss S&P 500 pieredzējis straujāko korekciju (jeb cenu kritumu no pīķa par 10% – 20%) indeksa vēsturē.
COVID-19 ietekme atspoguļojas un vēl atspoguļosies arī preču un pakalpojumu cenās. Izejmateriālu, piemēram, metālu un naftas cenas krīt līdz ar pasaules pieprasījuma kritumu. Taču, vīrusa izplatība ir šoks ne tikai pieprasījumam, bet arī piedāvājumam, tādēļ ietekme uz cenām var būt divējāda. No vienas puses, vājš pieprasījums spiež cenas uz leju. No otras puses, svarīgāks par pieprasījuma vājumu var kļūst piedāvājuma trūkums, un tad spiediens uz cenām ir augšupvērsts. Piemēram, pasaules tirdzniecības bremzēšanās veicina cenu kritumu dažādu sauskravu (piemēram, ogļu, rīsu utt.) jūras pārvadājumiem. Savukārt citā loģistikas ķēdes pusē ir konteineri, kam bija jāceļo no Ķīnas uz Eiropu. Tie ilgu laiku bija iestrēguši Ķīnas ostās, kas savukārt izraisījis konteineru trūkumu Eiropā, un strauju to cenu kāpumu.
Jāsecina, ka ietekme no COVID-19 izplatības ir daudzšķautņaina, un ir ļoti maz skaidrības par to, kā tas galu galā ietekmēs pasaules un Latvijas ekonomiku. Turklāt, ekonomiku ietekmē arī sabiedrības reakcija uz ziņām par vīrusu. Pat cilvēki ne-tieši-skartajos reģionos atceļ ceļojumus, izvairās no iepirkšanās centriem, varbūt pat neiet uz darbu, baidoties no jaunās infekciju slimības, un arī tas bremzē izaugsmi. Ietekme būs atkarīga no tā, cik tālu vīruss izplatīsies, un cik ilgs laiks paies līdz situācija normalizēsies. Jāņem vērā arī tas, ka liela nozīme būs valstu atbildes reakcijām. Ķīnas valdība un centrālā banka jau veic ekonomiku stimulējošus pasākumus, un visdrīzāk citas pasaules valstis sekos šim piemēram, lai pārtrauktu negatīvo notikumu spirāli.
Līva Zorgenfreija, Swedbank Galvenais ekonomists Latvijā
