Latvijas ekonomika, kas ziemā analītiķus pārsteidza pozitīvi, gada otrajā ceturksnī sarukusi, neizturot spiedienu, ko rada gan dzīves dārdzība, gan procentu likmju kāpums, gan vājie eksporta tirgi. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums liecina, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās otrajā ceturksnī saruka par sezonāli koriģētiem 0.6%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni.
Pret pērnā gada otro ceturksni reģistrēts kritums 0.5% apmērā kalendāri izlīdzinātajos datos, bet pat 0.9% kritums bijis neizlīdzinātos datos. Atšķirība skaidrojama ar to, ka šogad otrajā ceturksnī bija par vienu darba dienu mazāk nekā pērn. Statistiķi ātrajā novērtējumā pieņēmuši, ka, hokeja brīvdienas ietekme bijusi tieši tāda pati kā “parasto” svētku dienu ietekme, tādēļ vienas darba dienas trūkums nozīmējis par 0.4 procenta punktiem mazāku ekonomikā saražoto apjomu.
IKP kritumu 2. ceturksnī noteicis būtisks samazinājums ražojošajās nozarēs – kritums par 4% pret pērno gadu. Aprīļa un maija dati jau liecināja, ka apstrādes rūpniecībā turpinājies kritums. Turklāt uzņēmumu noskaņojuma rādītāji liek domāt, ka situācija nozarē tuvākajā laikā neuzlabosies. Apstrādes rūpniecība cieši saistīta ar eksportu, un arī eksportēto preču apjomā 2. ceturksnī, visdrīzāk, bijis kritums gan pret pērno gadu, gan arī pret iepriekšējo ceturksni.
Būvniecība gada sākumā uzrādīja fantastiski labus rezultātus, un tādēļ pirmajā ceturksnī sen neredzēti straujš pieauguma temps tika reģistrēts arī investīcijās. Savukārt gada otrā ceturkšņa IKP dati liecina, ka, visdrīzāk, būvniecībā vairs tik strauja kāpuma nav bijis, tomēr pienesums no šīs nozares, visticamāk, bijis pozitīvs.
Pakalpojumu nozarēs reģistrēts pieaugums 0.6% apmērā. Tā nav vērtējama kā strauja attīstība, turklāt, visticamāk, vērojamas būtiskas atšķirības pa nozarēm. Transporta nozarē, visdrīzāk, bijis kritums pret 2022. gada attiecīgo periodu, jo ostās un dzelzceļā pārvadātie kravu apjomi turpināja samazināties, bet gaisa transportā vērotais pasažieru pieaugums ir mazāk straujš nekā iepriekš.
Mazumtirdzniecība pret pērno gadu uzrādījusi 2.7% kritumu, bet citas pakalpojumu nozares (piemēram, izmitināšana, ēdināšana, māksla un izklaide) varētu būt uzrādījušas kāpumu.
Karšu norēķinu dati liek domāt, ka kopējais patēriņš varētu būt turējies ap pērnā gada līmeni vai nokritis nedaudz zem tā. Labā ziņa patēriņam nākamajos ceturkšņos ir tā, ka Swedbank dati liecina par reālās algas pieauguma atsākšanos – jūnijā pēc vairāk nekā gada pārtraukuma algas ekonomikā atkal auga straujāk nekā cenu līmenis. Tas nozīmē, ka pirktspēja lēnām sāk atgriezties.
Eiro zonas ekonomikā skaidri redzama bremzēšanās. Piemēram, mums tik svarīgajā tirdzniecības partnervalstī Vācijā pēc divu ceturkšņu krituma ekonomika šī gada otrajā ceturksnī stagnējusi. Uzņēmēju noskaņojums Eiropā ir samērā pesimistisks; turklāt ienākošie dati pēdējā laikā ir būtiski sliktāki nekā prognozēts. Te pie vainas kara fons, kopējā neskaidrība un dzīves dārdzība, turklāt arī ECB politika ierobežo attīstību.
Eiropas Centrālās bankas likmes turpināja celt arī jūlija sanāksmē, kā rezultāta pēdējo reizi tik augstas likmes eiro zonā bija pirms 22 gadiem. Tas nozīmē, ka monetārā politika arvien vairāk ierobežo pieprasījumu ekonomikā un tautsaimniecības spēju augt. Pozitīvi, ka inflācija globālo cenu dēļ strauji mazinās. Tomēr pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgās enerģijas un pārtikas cenas, spītīgi turas ļoti augsta, un diemžēl tieši tendences pamatinflācijā noteiks to, vai ECB izdosies atgriezt inflāciju pie 2% atzīmes vidējā termiņā. Swedbank prognozē, ka likmes augstāk, visticamāk, vairs nekāps, tomēr tās saglabāsies šajā augstajā līmenī vairākus ceturkšņus, turpinot slāpēt pieprasījumu ekonomikā ar mērķi virzīt pamatinflāciju uz leju.
Šodien publicētie IKP dati neliek ieviest būtiskas korekcijas Swedbank aprīļa vērtējumā, kas Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 0.6% apmērā.
Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
