Pirmajā pusgadā ekonomika augusi par 0,3% salīdzinājumā ar pērno gadu, kas raksturojams kā stagnācijas turpināšanās. Centrālās statistikas pārvalde publicējusi pilnos datus par iekšzemes kopproduktu (IKP) 2. ceturksnī. Tie liecina, ka IKP salīdzināmajās cenās nedaudz audzis pret pērno gadu (0,5% kāpums neizlīdzinātos datos). Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomikas apjoms sarucis par sezonāli izlīdzinātiem 0,9%. Labā ziņa ir tā, ka kā jau gaidījām, pilnais IKP vērtējums ir mazliet labāks nekā ātrais novērtējums pirms mēneša.
Joprojām lielākais pienesums ekonomikai ir bijis no valsts sektora puses. Valdības patēriņš ir ne tikai lielāks nekā pērn, bet būtiski audzis arī pret iepriekšējo ceturksni, un atkal izskatās, ka liela ietekme bijusi algu tēriņiem.
Lai gan patērētāju pirktspēja visai ievērojami augusi, 2. ceturksnī privātais patēriņš pret pērno gadu bijis vien nedaudz augstāks, un samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Taču priekšnoteikumi straujākam patēriņa kāpumam ir. Joprojām zema inflācija, salīdzinoši straujš algu kāpums un noturīgs darba tirgus uzlabo patērētāju noskaņojumu, kas jau ir teju atgriezies pie ilgtermiņa vidējā līmeņa. Gaidām, ka patēriņš varētu būt svarīgs izaugsmes balsts tuvākajos ceturkšņos.
Eksportā 2. ceturksnī reģistrēts kritums gan preču gan pakalpojumu pusē. Apstrādes rūpniecībā diemžēl kritums turpinās, bet labā ziņa – IT nozarei izdevies uzrādīt strauju gada pieauguma tempu. Centrālo banku noteiktās procentu likmes ir sākušas savu ceļu uz leju, un tas palīdzēs iekustināt partnervalstu ekonomikas. Taču labākus eksporta rezultātus prognozējam vien nākamgad.
Investīcijas jau kopš gada sākuma ir vājas. Lielas cerības tika liktas uz publiskā sektora projektiem, taču ar ES fondiem un Rail Baltica saistītā būvniecība un ieguldījumi šogad ievērojami atpaliek no plānotajiem apjomiem. Privātajā sektorā turpinās lejupslīde mājokļu būvniecībā. Investīcijas mašīnās un iekārtās arī sarūk. Labā ziņa, ka investīcijas citās ēkās un celtnēs, inženierbūvēs otrajā ceturksnī augušas, taču tas nav spējis glābt kopējās investīcijas no krituma par 7,3% gada pirmajā pusē attiecībā pret pērno gadu. Investīciju plāni no valsts puses nākamajam gadam ir lieli, kam vajadzētu nozīmēt straujāku publisko investīciju kāpumu. Likmēm sarūkot un pieprasījumam gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs sākot atjaunoties, gaidām investīciju cikla atsākšanos arī privātajā sektorā.
Kopumā jaunākie dati par ekonomikas attīstību atbilst Swedbank augustā publicētajām prognozēm par IKP pieaugumu šogad 0,9% apmērā. Nākamgad ekonomikas izaugsme varētu sasniegt jau 2,6%.
Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
