Apstrādes rūpniecībā gads sācies “mīnusos”. Tas saistāms galvenokārt ar izlaides kritumu lielākajā nozarē – kokrūpniecībā un svārstīgajā iekārtu un ierīču remontā. Janvāra datos vēl par agru meklēt jaunā koronavīrusa ietekmi uz apstrādes rūpniecību Latvijā – bremzēšanās joprojām pagājušā gadā aktuālo faktoru dēļ. Turklāt noskaņojuma rādītājos gan janvārī, gan februārī redzējām, ka rūpnieku skats uz biznesu un nākotni bijis drīzāk pozitīvs – ar pasūtījumu kāpumu pēc ilgāka krituma pagājušajā gadā. Citos apstākļos tas liktu cerēt uz zināmu uzlabojumu apstrādes rūpniecības sniegumā, taču jaunā koronavīrusa ieviesto korekciju dēļ nākotne šobrīd ir ārkārtīgi neskaidra.
Janvārī apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide turpināja sarukt, apjomiem samazinoties par 3.6%, salīdzinot ar 2019. gada janvāri.
Kamēr koronavīruss un tā izplatību ierobežojošie pasākumi skāra pamatā Ķīnu, tie, visticamāk, būtu būtiskāk ietekmējuši vien atsevišķas nozares Latvijā. Tā kā vīruss izplatās arī Eiropā, skaidrs, ka to jutīs visa tautsaimniecība. Apstrādes rūpniecība atkarīga gan no importētiem izejmateriāliem un komponentēm, gan pieprasījuma eksporta tirgos (60% no apgrozījuma ir tieši eksportā), tādēļ tā spēcīgi izjūt jebkuru viļņošanos globālajā izaugsmē.
Kokapstrādē, kur jau pagājušajā gadā redzējām strauju cenu kritumu lielā mērā kaitēkļu izplatības un radušā piedāvājuma pārpilnības dēļ, problēmas visdrīzāk turpināsies. Janvārī saražotais apjoms pret 2019. gada janvāri krita par teju 11%, kas daļēji saistāms ar vēl ļoti augsto izlaidi iepriekšējā gada sākumā, kad Brexit gaidās tika pildītas Lielbritānijas noliktavas. Šogad aktuāls būs pieprasījuma stāsts gan no Ķīnas, gan no Eiropas puses. Ķīna ir viens no lielākajiem kokmateriālu importētājiem, tādēļ Ķīnas pieprasījuma kritums atspoguļosies zemākās pasaules cenās. Arī mūsu galvenā eksporta prece uz Ķīnu ir kokmateriāli, kaut gan kopējā Latvijas kokmateriālu eksportā gan tie veido vien nepilnus 4%. Tam klāt vēl nāks pieprasījuma sabremzēšanās Eiropā, kas tad ietekmēs ne tikai cenas, bet arī apjomus.
Datoru un elektronikas ražošanā janvāris bijis ļoti labs (+19%), un elektrisko iekārtu ražošanā arī vērota izaugsme. Ķīnas ekonomikas apstāšanās radītie piegāžu ķēžu darbības traucējumi var ietekmēt gan augsto tehnoloģiju apakšnozaru, gan citu nozaru, piemēram, tekstilrūpniecības darbību, jo esam daļa no globālajām piegāžu ķēdēm. Jau redzam, ka Vācijā un Zviedrijā iepirkumu menedžeri februārī ziņo par strauji kāpjošu komponenšu piegādes laiku, kas tiek saistīts ar COVID-19. Vidējā termiņā attīstība atkarīga no tā, cik strauji ražošana atsāksies Ķīnā, un cik lielā mērā vīruss ietekmēs mūsu partnerus Eiropā. Šobrīd ekonomiskā aktivitāte Ķīnā atsākusies, darbinieki pamazām atgriežas rūpnīcās, taču līdz pilnai ražošanas jaudai vēl kāds laiciņš paies.
Pārtikas nozarē izejvielas pamatā ir lokālas, un vairāk nekā 60% apgrozījuma ir vietējā tirgū. Ķīnas nozīme pārtikas eksportā ir ļoti maza, taču Itālijas tirgus bremzēšanās nav laba ziņa, piemēram, mūsu piena nozarei. Mēs eksportējam uz Lietuvu, kura tad savukārt jau apstrādātu produktu ved tālāk uz Itāliju. Tas nozīmē, ka eksporta pusē vājāks pieprasījums var būt jūtams, bet kopumā ietekme uz pārtikas rūpniecību pārsvarā būs atkarīga no tā, cik ļoti sabremzēsies vietējais patēriņš. Īstermiņā atsevišķi pārtikas ražotāji var pat iegūt no iedzīvotāju satraukuma izraisītā pieprasījuma kāpuma pēc precēm ar garāku derīguma termiņu.
Ietekme uz apstrādes rūpniecību, līdzīgi kā uz pārējo ekonomiku, būs atkarīga no tā, cik ilgi vīruss būs mūsu dienaskārtībā. Ekonomika ir lielā mērā balstīta uz emocijām. Neskaidrība par vīrusa izplatību un tā riskiem nozīmē lielāku nedrošību gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu vidū. Iedzīvotāji var atlikt patēriņu, atcelt ceļojumus, izvairīties no publiskām vietām, kamēr uzņēmumi – atlikt lēmumus par jaunām investīcijām un biznesa attīstību. Liela loma būs valstu valdībām, to spējai informēt, bet pārlieku nesatraukt, sabiedrību, un to koordinētiem fiskālajiem stimuliem. Jau ziņots, ka Starptautiskais Valūtas fonds piedāvā 50 miljardu dolāru palīdzību vīrusa skartajām valstīm, arī atsevišķas valdības jau paziņojušas par budžeta tēriņu palielināšanu cīņai ar vīrusu un tā radītajām ekonomiskajām sekām. Šis vīrusa šoks var palīdzēt fiskālajai politikai sākt spēlēt aktīvāku lomu ekonomikas attīstības virzīšanā, ko līdz šim bija uzņēmusies monetārā politika.
Līva Zorgenfreija, Swedbank Galvenais ekonomists Latvijā
