Pērn apstrādes rūpniecībā vērojām straujāko izlaides sarukumu kopš Finanšu krīzes laika. 2023. gada beigas pagāja uz optimistiskākas nots, tomēr šis gads sācies ar diezgan pamatīgu kritumu saražotajos apjomos. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka janvārī apstrādes rūpniecības izlaide kritusi par 4,7%, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (sezonāli izlīdzināti dati), un par 7,3% pret pērnā gada janvāri. Lai gan noskaņojuma rādītāji sektorā pēdējos mēnešos uzlabojas un vairs nav tik drūmi kā 2023. gadā, tomēr strauju atgūšanos tuvākajā laikā negaidām.
Joprojām grūti iet nozarēm, kas saistītas ar būvniecības un mājokļu sektoru mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Janvārī strauji krituši apjomi nemetālisko minerālu izstrādājumu (būvmateriāli) ražošanā – gan pret iepriekšējo mēnesi, gan pret pērnā gada janvāri. Kritums vērojams arī kokapstrādē, gatavo metālizstrādājumu ražošanā un mēbeļu ražošanā. Pret pērno gadu vairāk saražots pārtikas rūpniecībā, taču salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pārtikas produktu ražošanas apjomi nedaudz kritušies. Iespējams, ka zemākais punkts varētu būt pārvarēts poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, kur pēc divu gadu krituma jau otro mēnesi pēc kārtas manāms izlaides apjomu kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.
Apstrādes rūpniecības nozarē jaudu noslodze tik zemā līmenī kā šobrīd nav bijusi kopš 2015. gada (ar īslaicīgu izņēmumu Covid-19 krīzes sākumā). Pieprasījuma trūkums ir akūta problēma pusei apstrādes rūpniecības uzņēmumu. Nav brīnums, ka janvārī apgrozījums apstrādes rūpniecībā bija par 4,4% zemāks nekā pirms gada, līdzīgi krītot gan apgrozījumam eksportā, gan vietējā tirgū. Bet ir arī labas ziņas: jau trīs mēnešus – kopš pērnā gada novembra – apgrozījums lēnām atkopjas. Atsevišķi rādītāji liecina, ka arī skats uz nākotnes pasūtījumiem vairs nepasliktinās. Tomēr tie ir vēl vien daži atkopšanās asni – noturīgai izaugsmei nepieciešama centrālo banku procentu likmju mazināšana un aktivitātes atsākšanās mūsu eksporta tirgos, īpaši mājokļu tirgus segmentā.
Labā ziņa ir tā, ka kluso periodu apstrādes rūpniecības uzņēmumi izmantojuši lietderīgi. Pēc uzrāviena aizpērn, investīcijas pamatlīdzekļos 2023. gadā turpinājušas palielināties, pieaugot par teju 30% pret iepriekšējo gadu. Būtiskākie kāpumi investīcijās bijuši elektrisko iekārtu ražošanā, kokapstrādes nozarē un pārtikas ražošanā. Turpināti iesāktie investīciju projekti, un daļēji kāpums skaidrojums arī ar to, ka augušas investīciju izmaksas. Esošajā ģeopolitiskajā situācijā un ekonomikas stagnācijas apstākļos uz spēcīgu investīciju aktivitāti apstrādes rūpniecībā šogad īpaši neceram. Tomēr fundamentālie faktori – darbaspēka trūkums, nepieciešamība audzēt produktivitāti un noturēt konkurētspēju, energoefektivitātes palielināšana – joprojām saglabā aktualitāti. Privātā sektora vēlme investēt, tai skaitā apstrādes rūpniecībā, varētu būtiskāk palielināties uz šī gada beigām un nākamgad. Būvniecības izmaksas ir stabilizējušās, kas nozīmē, ka neskaidrība par kopējām investīciju veikšanas izmaksām mazinājusies. Bet galvenie investīcijas veicinošie faktori būs ECB procentu likmju samazināšana, kas tiek prognozēta, sākot no gada vidus, un arī pieprasījuma pakāpeniska atgūšanās.
Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
