Pilnam komplektam jāpasaka, ka kontrolēta netiek nelegāla būvniecība: ja būvvaldei neviens nav pateicis, ka būvniecība vispār notiek, tad būvinspektori, protams, nedodas uz tādu vietu, pat kur būvniecība notiek. Tiek gan lietota atruna, ka bez kontroles netiekot atstāti liela apjoma būvdarbi, bet nav atbildes uz jautājumu, kā būvvalde varētu zināt par būvdarbu apjomu, ja tā vispār nezina ne par kādiem būvdarbiem.

Sabiedrībai patiesība par Ķirsons Māja atklājās, no vienas puses, nejauši, kad sabruka veikals Zolitūdē un politiskie grupējumi tagad steidzas izmantot šo gadījumu varas pārdalei gan valsts, gan Rīgas pašvaldības līmenī. Tādā kontekstā lieti noder ēka, ko nelegāli izmanto peļņas gūšanai nevis kurš katrs, bet Gunārs Ķirsons, kurš eksponējis sevi Rīgas domes pašreizējo vadītāju sabiedrībā. Teorētiski varētu pieļaut, ka sabiedrībā mazāk zināmi cilvēki ir uzbūvējuši vēl piecas nevienam nezināmas Rīgas. Proti, uzbūvētās ēkas jau redz visi, izņemot tikai būvvaldes darbiniekus, bet neviens neiedomājas un nemaz nav tiesīgs pārliecināties, vai ēkas celtas ar būvatļaujām un vai tās nodotas ekspluatācijā. No otras puses, veikals Zolitūdē jau arī sabruka tāpēc, ka būvniecības kontrole Latvijā notiek tādā līmenī, kāds pieļauj Ķirsons Māja precedentu.

Šā gada 24. jūlijā NRA.lv ar prieku paziņoja, ka «apmeklētājiem durvis vērusi Gunāra Ķirsona ēstuve Ķirsons Māja, kura ietver gan veikalu, gan bistro». Tajā pašā informācijā, protams, dalījās arī citi masu saziņas līdzekļi. Tomēr neviens cilvēks būvvaldē, pēc iestādes pašreizējās versijas, pusgada garumā neiedomājās, ka «durvis vērusi» neesoša ēka. Pēc iestādes preses pārstāves Ievas Lustes teiktā, būvinspektori objektā pēdējo reizi bijuši šā gada 31. janvārī un konstatējuši – viegli iedomāties, ko – nelegālu būvniecību bez būvatļaujas. Kopš tā laika neviens inspektors objektā neesot rādījies, bet notikusi sarakste starp ēkas īpašnieku un būvvaldi par būvdarbu legalizāciju. Ēkas juridiskā īpašniece ir SIA MC Horeca Holding, kurā G. Ķirsonam pieder 50,05% kapitāla. Pēc I. Lustes skaidrojuma, būvvalde neesot pamanījusi saistību starp MC Horeca Holding objektu un preču zīmi Ķirsons Māja, ar kādu šis objekts stādīts priekšā publikai.

Vakar pats G. Ķirsons aizslēdza savas mājas durvis apmeklētājiem, kuri pusgadu nākuši uz veikalu un ēdinātavu, kur izdarījuši 300–400 pirkumus dienā. Klientu vietā G. Ķirsons pieņēma žurnālistus, kuriem izrādīja savu divstāvu ēku un apliecināja, ka tā ir drošāka par drošu. Vismaz vizuāli tā tāda arī izskatās: nav tur nekādu gaisa dārzu un ēka ir iegremdēta zemē, kas piešķir tai papildu stabilitāti. Visas domstarpības par ēkas neatbilstību projektam attiecoties uz ēkas apkārtni: viens nošķiebies koks nozāģēts bez saskaņojuma, cits koks iestādīts ar 30 cm nobīdi no projekta utt. Kopā astoņas neatbilstības. G. Ķirsona izklāstā tās ir tik sīkas, ka rodas šaubas vai nu par neatbilstību faktisko saturu, vai par vismaz vienas puses prāta spējām, ja pusgada laikā nespēj tikt galā ar tādiem sīkumiem. Cita lieta būtu, ja ar šo ēku nopelnīt gribētu, piemēram, Rīgas domes opozīcijas deputāte Sarmīte Ēlerte. Tad varētu iedomāties, ka būvvalde speciāli meklē ieganstus, lai darītu viņai pāri, bet šajā gadījumā politiskās sakarības darbojas tieši pretējā virzienā.

Kā zināms, partijas Vienotība Rīgas domes deputātu frakcijas priekšsēdētāja S. Ēlerte ir skaļākā starp tiem, kuri prasa atlaist no darba Rīgas būvvaldes vadītāju Ingusu Vircavu. Jēga prasībai tāda, ka domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs joprojām ir pārāk populārs, lai nopietni izklausītos prasība par viņa atkāpšanos vai atcelšanu no amata. Tad nu opozīcija lūko uzbrukt tam, ko Zolitūdes traģēdija padarījusi par vājāko posmu domes varas sistēmā. N. Ušakovam toties jācenšas arī šo posmu aizstāvēt, bet G. Ķirsona gadījums izsitis šajā aizsardzībā robu. Aģentūra LETA ar atsauci uz I. Vircavu informēja, ka viņam būs jādodas pie N. Ušakova ar solījumiem uzlabot būvvaldes darbību.

***

VIEDOKLIS

Nils Ušakovs, Rīgas domes priekšsēdētājs:

– Tas, ka pilsētā darbojas ēka, kura nav nodota ekspluatācijā, nav pieļaujams, tas kategoriski nedrīkst notikt. Rīgas pilsētas būvvaldē ir atvērti 11 000 objekti. Šajā konkrētajā gadījumā būvvalde nav ļāvusi nodot ēku ekspluatācijā. Īpašnieks, kā mēs redzam, nav ņēmis to vērā. Būvvalde rūpīgi sekoja līdzi šim objektam: pēdējās konstatētās nepilnības bija pieprasīts novērst līdz 8. decembrim. Pēc būvvaldes informācijas, neviens no trūkumiem nebija saistīts ar ēkas drošību. Taču ir skaidrs, ka īpašnieks rīkojās nelikumīgi, ekspluatējot ēku, kas nav nodota ekspluatācijā. Par to viņš tiks sodīts, soda apmērs ir līdz 5000 latu.Ķirsons Mājazolitūde