Latvijā būtu jāizstrādā jauns Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja topošā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) vadītāja Ilze Znotiņa.

Viņa norādīja, ka grasās kardināli mainīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu. Pēc viņas sacītā, to nepieciešams pilnībā pārveidot.

“Likums savā pašreizējā redakcijā ir novecojis un daudzkārt mainīts. Turklāt ir ļoti grūti saprast, ko likums prasa un kā tā ietvaros ir jāsadarbojas dažādām pusēm,” sacīja Znotiņa, piebilstot, ka nav īsti nav saprotams, kam un kādus pienākumus tas uzliek.

Znotiņa par savu nodomu jau ir informējusi amatpersonas, tostarp premjeru Māri Kučinski (Zaļo un Zemnieku savienība), un sapratusi, ka šādai viņas iecerei būs politiskais atbalsts.

Tāpat viņa norādīja, ka jau ir sācies darbs, lai vērtētu nepieciešamību un iespējas mainīt Kontroles dienesta pārraudzību, to noņemot Ģenerālprokuratūrai.

Znotiņa atklāja, ka pirmais, ko viņa darīs pēc stāšanās amatā – veidos darba grupu, kurā izlems, kā reformēt institūciju. Viņa pieļāva, ka dienests turpmāk varētu atrasties zem Tieslietu, Iekšlietu, Finanšu ministrijas vai Ministru kabineta.

Pēc Znotiņas teiktā, tas nav ļoti izplatīts, ka netīrās naudas atmazgāšanas uzraugus pārrauga ģenerālprokurors. To iepriekš atzinis arī premjers Māris Kučinskis un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Jau vēstīs, ka jaunā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jeb Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa pēc savas stāšanas amatā 1.jūnijā meklēs risinājumus, lai Kontroles dienests vairs nebūtu Ģenerālprokuratūras pārraudzībā un saņemtu lielāku finansējumu.

Kā zināms, advokāte Ilze Znotiņa piekritusi vadīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu. Taču dienests vairs neatradīsies prokuratūras pārraudzībā, to plānots padarīt neatkarīgāku.

Foto: F64