Latvijai ir ar ko lepoties finanšu noziegumu apkarošanas jomā, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.
Pēc viņas sacītā, ir izdarīts ārkārtīgi daudz. “Mēs esam labāk sākuši saprast savus riskus, no kurienes mums nāk šī netīrā nauda, uz kurieni tā dodas, kādā veidā mēs to varam notvert,” izteicās Znotiņa.
Finanšu izlūkošanas dienests šogad, piemēram, ir iesaldējis 170 miljonus eiro, kas ir būtiski vairāk nekā iepriekšējos gados. “Citus gadus mēs iesaldējām 20, 40 miljonus,” piebilda Znotiņa.
“Es gribētu oponēt Starptautiskajam Valūtas fondam, jo pēdējā gada laikā ir izdarīts ārkārtīgi daudz, savukārt Valūtas fonda rekomendācijas galvenokārt ir saistītas ar situāciju, kādā mēs bijām pirms gada,” norādīja Znotiņa.
Tāpat viņa arī norādīja, lai gan ir ar ko lepoties, reformas ir jāturpina. “Mēs nevaram teikt, ka esam pabeiguši visu lielo, labo darbu un pēc novembra vai februāra, kas ir atskaites punkti, ar to arī viss beigsies,” pauda Znotiņa.
Kā zināms, 30. augustā Latvija ir iesniegusi progresa ziņojumu par Eiropas Padomes komitejas noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai – Moneyval – 5. kārtas novērtēšanā iekļauto rekomendāciju izpildi Latvijas Nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēmas uzlabošanai ar detalizētu izklāstu par līdzatbildīgo institūciju, jo īpaši Latvijas valdības un Saeimas, darba rezultātiem.
Kā norādīts iesniegtajā ziņojumā, 2018. gadā oktobrī Latvijas valdība pieņēma rīcības plānu Moneyval rekomendāciju izpildei, kam sekoja Latvijas valdības 2019. gada februārī pieņemtais ambiciozais, bet vienlaikus nepieciešamais, plāns par finanšu sektora “kapitālo remontu” ar mērķi stiprināt finanšu sektora regulatoru un to spējas cīnīties pret finanšu noziegumiem, kā arī uzlabot koordināciju ar partneriem efektīvu rezultātu sasniegšanai. Vienlaicīgi ir pārskatīts Finanšu sektora attīstības plāns, lai atjaunotu un uzlabotu Latvijas finanšu sektora starptautisko reputāciju un novērstu ar NILLTPF saistītos riskus un nepilnības.
Rekomendāciju ieviešanas gaitā ir veikti būtiski uzlabojumi Latvijas NILLTPFN likumdošanā, pielāgojot tos Finanšu darījumu darba grupas (FATF) starptautiskajiem standartiem, tajā skaitā, izdarot būtiskus grozījumus NILLTPFN likumā un aizliedzot finanšu institūcijām darījumus ar čaulas veidojumiem, kā arī stiprinot juridisko un operacionālo Finanšu izlūkošanas dienesta neatkarību, nosakot to kā atbildīgo un vadošo iestādi NILLTPFN jomā.
Viens no nozīmīgiem soļiem rekomendāciju ieviešanā ir Saeimas pieņemtie grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, un ar tiem saistītie Ministru kabineta izdotie noteikumi, nodrošinot ANO Drošības padomes noteikto sankciju tiešu un nekavējošu piemērošanu, negaidot to pārņemšanu ES tiesību sistēmā. Tāpat arī ir izveidota Sankciju koordinācijas padome, kas Ārlietu ministrijas vadībā stiprinās sankciju piemērošanas efektivitāti, kā arī informēs privāto un publisko sektoru par sankciju ievērošanu.
Tāpat ir pārskatīts Nacionālais risku novērtējums, iekļaujot tajā sektorālos un nacionālos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumus. Šobrīd darbs turpinās ar nākamo novērtējuma posmu par 2017.-2018. gadu, kas tiks noslēgts un publicēts līdz šī gada beigām.
Foto: Valsts kanceleja
