Zivju produkcijas, tajā skaitā – šprotu, ražotāji ir noraizējušies par politiski nokaitētās situācijas attīstību Krievijā un Ukrainā, jo atsevišķi Latvijas uzņēmumi uz Krieviju eksportē vairāk nekā pusi no saražotā, NRA.lv atzina biedrības Rīgas šprotes vadītājs Imants Cīrulis.

Aptuveni 95% no Latvijā saražotajām šprotēm tiek eksportētas, jo, kā izteicās I. Cīrulis, Latvijas vajadzības pēc šiem daudzu iecienītajiem konserviem varētu nodrošināt viens neliels cehs, taču Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu jauda un varēšana ir daudz lielākas. Krievija ir viens no lielākajiem Latvijā ražoto šprotu noņēmējiem,

«Šprotu eksports uz Krieviju šobrīd nav pārtraukts. Tiesa, pircēji Krievijā šobrīd pasūtījumus veic apdomīgāk, jo arī viņi nezina, kā situācija attīstīsies nākotnē. Uz Ukrainu gan šprotu eksports šobrīd ir pilnībā apstājies,» sacīja I. Cīrulis. Pēc viņa stāstītā, jau februārī zivju produkcijas eksportētāji sajuta nelielas problēmas saistībā ar Krievijas rubļa devalvāciju, kas ietekmēja pārdošanas apjomus ne tikai Krievijā, bet arī citās šīs valūtas ietekmes valstīs. Turklāt jārēķinās, ka Krievija var izmantot arī citus instrumentus pret citu valstu ražotājiem, ko ne reizi vien jau ir darījusi.

«Latvijas zivrūpniecības nozarē situācija nav katastrofāla un šobrīd nav arī nekādu plānu darbinieku masveida atlaišanai. Zivju pārstrādes uzņēmumi vasaras vidū parasti pārtrauc darbu un, visticamāk, to darīs arī šogad. Uzņēmumi ir ieinteresēti saglabāt savus darbiniekus, jo viņi ir kvalificēti un apmācīti. Taču, ja politiskā situācija starp Krieviju un Ukrainu pasliktināsies un tiks ieviestas ekonomiskās sankcijas, kas skars zivju pārstrādātājus Latvijā, daudziem uzņēmumiem nāksies sašaurināt ražošanu. Tas skars ne tikai pašus uzņēmumus un tajos strādājošos, bet varētu ietekmēt arī zvejniekus, kuru produkciju iepērkam. Mums ir jābūt gataviem arī šādam scenārijam,» sacīja I. Cīrulis.

Viņš arī atzina, ka šprotu ražotāji allaž ir meklējuši jaunus noieta tirgus, piedaloties izstādēs un veicot citas aktivitātes, lai varētu darboties iespējami plašākos tirgos.

Ilze Šteinfelde