Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (40%) šogad plāno Ziemassvētku un Jaungada dāvanām tērēt līdz 100 eiro, liecina SEB bankas veiktā aptauja. Tiesa, dāvanu iegādi daudzi atliek uz pēdējo brīdi, bet īpašu uzkrājumu šim mērķim veido tikai 32% iedzīvotāju.
Summu no 100 līdz 150 eiro un no 150 līdz 250 eiro svētku dāvanām plāno atvēlēt vienāds cilvēku skaits – 15% aptaujāto. Savukārt virs 250 eiro dāvanām tērēs 12% Latvijas iedzīvotāju.
63% aptaujāto norāda, ka svētku dāvanu iegādei tērēs līdzīgu summu kā pērn, bet 21% aptaujāto šogad tērēs mazāk. Lielāku naudas summu – vairāk par 150 eiro – dāvanu iegādei plāno novirzīt lielākoties gados jaunāki Latvijas iedzīvotāji.
Naudu svētku dāvanām savlaicīgi krāj tikai katrs trešais aptaujātais, biežāk sievietes un jaunieši līdz 29 gadu vecumam. Pārsvarā uzkrājumu sev tuvu cilvēku apdāvināšanai sāk veidot jau rudenī – šādu paradumu izkopuši 38% respondentu.
Dāvanu iegāde gan netiek plānota ilgi pirms svētkiem: vienlīdz daudzi iegādājas dāvanas izpārdošanās vai īpašās atlaižu akcijās (26%), vai meklē dāvanas 1–2 nedēļas pirms svētkiem (25%). Vēl tikpat daudzi (26%) īsti nemaz neplāno, kad un kā iegādāsies dāvanas.
“Ziemassvētku dāvanas nav lēts prieks, sevišķi tad, ja jāapdāvina kuplāka saime vai draugu pulks. Te ejami divi ceļi – dārgākas dāvanas vai mazāka naudas summa, bet vairāk radošuma dāvanu iegādē. Lai sagādātu piemērotu dāvanu ar nelieliem līdzekļiem, ir daudz rūpīgāk jāpārdomā, kas saņēmēju iepriecinātu, varbūt jāvelta arī vairāk laika dāvanu meklēšanai vai darināšanai pašu rokām. Otrs ceļš ir savlaicīga uzkrājuma veidošana tieši šim mērķim, taču redzam, ka tādu risinājumu izvēlas salīdzinoši neliela sabiedrības daļa. Zināmā mērā tas atspoguļo krāšanas paradumus arī ikdienā – daudzi vai nu par to nedomā, vai arī nespēj atrast brīvus līdzekļus uzkrājuma veidošanai,” komentē SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte.
Salīdzinājumam – arī Lietuvā (20%) un Igaunijā (19%) visvairāk iedzīvotāju plāno tērēt svētku dāvanām 50–100 eiro, un arī mūsu kaimiņi atzīst, ka ar iepriekšēju krāšanu šim mērķim daudz neaizraujas.
