Biedrība “Zemnieku saeima” otrdien, 7. novembrī, vērtēs iespēju aicināt valdību izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā.

“Lauksaimniecībā situācija ir kritiska visā Latvijā un vajadzēja izsludināt ārkārtas situāciju visā valstī, nevis tikai atsevišķās pašvaldībās,” LTV skaidroja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa norādīja, ka izsludinot ārkārtas situāciju visā Latvijas teritorijā, lauksaimniekiem būs vienkāršāk risināt jautājumus ar kreditoriem, kā arī tas ļautu valstij precīzāk aprēķināt klimatisko apstākļu izraisītos kopējos zaudējumus.

Runājot pār nākamo sezonu, viņa norādīja, ka tā lauksaimniekiem būs grūts laiks, jo daudzām saimniecībām var trūkt resursu, lai nākamo sezonu vispār uzsāktu.

Jau ziņots, ka valdība akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, kas plūdos cietušajām vairāk nekā 2000 saimniecībām jau ir izmaksāti.

Pēc augusta un septembra spēcīgajām lietavām 29 Latgales, Vidzemes un Sēlijas novados tika izsludināta ārkārtējā situācija. Plūdos bojā aizgāja lielas kultūraugu platības, siens un dravas. Valdība lēma sniegt atbalstu lauksaimniekiem, daļēji kompensējot veiktos ieguldījumus.

Rīkojums paredz kompensācijām novirzīt 14 981 908 eiro. Šī nauda tiks piešķirta: 14 870 323 eiro lauksaimnieku zaudējumu daļējai segšanai, 98 300 eiro Lauku atbalsta dienesta neparedzēto administratīvo izmaksu segšanai, ko radīja plūdos cietušo platību apsekošana un datu apkopošana, un 13 285 eiro SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” papildu administratīvās izmaksas, ko arī radīja cietušo platību apsekošana un datu apkopošana.

Jau ziņots, ka augusta otrajā pusē Latgalē piedzīvotas ilgstošas un stipras lietavas, kas bijušas stiprākās valsts austrumos kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma.

Foto: Ehrecke/https://pixabay.com/en/users/Ehrecke-5827864/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/