“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde finanšu ministram Arvilam Ašeradenam ir šāda – rokas nost no lauksaimniecības nozares!” informē “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
11. decembra raidījuma “Kas notiek Latvijā?” diskusijas laikā par tālāko virzību saistībā ar projektu “Rail Baltica”, finanšu ministrs Arvils Ašeradens minēja, ka viens no finansējuma avotiem neveiksmīgajam “Rail Baltica” projektam varētu būt lauksaimniecības nozare, kurai būšot “jāsaspiežas”.
Atbildot uz šo ministra redzējumu, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver, ka Ašeradena piedāvātais risinājums nozarei nav un nebūs pieņemams:
“Lauksaimniecības nozarei nav jāuzņemas atbildība par atsevišķu politiķu un ierēdņu nespēju realizēt šo projektu. Mēs jau vairāk nekā 20 gadus esam tikuši pazemoti Eiropas līmenī ar viszemākajiem tiešajiem maksājumiem starp visām dalībvalstīm. Par vienādu prasību izpildi Eiropas Savienības (ES) lauksaimniekiem būtu jāsaņem vienāds atbalsts, bet tā diemžēl nav. Atbalsta lejasgalā, kā vienmēr, ir Latvija.
Šo 20 gadu laikā ar neatlaidīgu darbu situāciju ir izdevies nedaudz uzlabot – kaut joprojām esam pēdējie, tomēr saņemam ap 77% no ES vidējiem maksājumiem. Tas nenozīmē, ka paliekam konkurētspējīgāki, salīdzinot ar pārējo Eiropu, mēs vienkārši samazinām tempu, kādā atpaliekam. Lauksaimnieku pozīcija ir skaidra – nākošajā Eiropas daudzgadu budžetā beidzot ir jāpanāk tiešmaksājumu izlīdzināšana, nevis jāfilozofē par to, kā uz Latvijas zemnieku rēķina aizlāpīt “Rail Baltica” caurumus. Mēs nereti brīnāmies, ka mūsu produkti ir dārgāki nekā importētie, meklējam veidus, kā samazināt pārtikas cenas, taču tā vietā, lai panāktu līdzvērtīgu no atbalstu no Eiropas, mūsu politiķi meklē veidus, kā šajā atbalstā ‘’iegrābties’’.”
J. Lazdiņš norāda, ka, turpinot šādu retoriku, šī gada lauksaimnieku protesti valdībai liksies vien tāds nieks. “Es silti aicinu politiķus pat nelūkoties šajā virzienā. Spēja ražot pārtiku un saņemt godīgu Eiropas atbalstu ir mūsu sarkanā līnija. Dievs dod saprātu to nepārkāpt!”
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība ir nozares, kas spējušas izdzīvot skaudros konkurences apstākļos, nodrošinot lauku teritoriju dzīvotspēju. Nozares ir spējušas pārstrukturizēties un pielāgoties mainīgajai situācijai ekonomikā. Eiropas lauksaimniecības spēks ir pirms daudzām desmitgadēm izveidotā Kopējā lauksaimniecības politika, un šobrīd izskatās, ka politiķi pakāpeniski bruģē ceļu nevis uz nozares stiprināšanu, bet uz tās nonāvēšanu.
“Ašeradena retorika apstiprina mūsu bažas par šobrīd slepeni kaldinātu plānu ES līmenī, ka katra dalībvalsts pati lems, kam tērēt Eiropas fondu naudu. Tas nozīmē – Kopējā lauksaimniecības politika ir apdraudēta. Ņemot vērā arvien pieaugošās pārtikas cenas un agresorvalstu nozīmīguma pieaugumu globālajā pārtikas ķēdē, pastāv pavisam reāls risks pazaudēt savu pārtikas neatkarību,” skaidro J. Lazdiņš.
