Pēc lauksaimnieku un Zemkopības ministrijas (ZM) aplēsēm, pēc diviem gadiem tiešajos maksājumos Latvijas zemniekiem vajadzētu saņemt 154 latus par hektāru, raksta NRA.lv.
Pērn tiešo maksājumu jeb vienotā platību maksājuma likme bija noteikta 46 latu apmērā par hektāru, bet pēc samazinājuma koeficienta piemērošanas lauksaimnieki reāli par hektāru saņēma 44,35 latus, informē Lauku atbalsta dienesta klientu apkalpošanas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Dūklava. Šī gada vienotā platību maksājuma likme būs zināma rudenī, pēc provizoriskiem aprēķiniem, tā varētu būt 52 lati par hektāru. EK jaunais piedāvājums – 2013. gadā Latvijas lauksaimniekiem tiešajā atbalstā piešķirt aptuveni 100 latu par hektāru – no malas šķiet vilinošs, jo tas ir uz pusi vairāk, nekā zemes kopēji tiešajos maksājumos saņems šogad. Tomēr ZM un lauksaimnieku organizācijas iebilst, jo, kaut arī šis piedāvājums ir dāsnāks nekā pašreizējā atbalsta piešķiršanas kārtība, tas joprojām ir netaisnīgs un diskriminējošs – Latvija saskaņā ar to saņems divreiz niecīgāku atbalstu nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES) un četras reizes mazāku atbalstu nekā dažas citas dalībvalstis.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) uzskata, ka tiešie maksājumi nedrīkst atšķirties vairāk par 15–20% no vidējā ES līmeņa. «Tiešo maksājumu sistēmai pēc 2013. gada ir jābūt taisnīgai pret visu dalībvalstu zemniekiem. Arī turpmāk mēs meklēsim sabiedrotos šajā jautājumā, un tādu Eiropas Savienībā ir ne mazums, jo mēs neesam vieni šajā cīņā par taisnīgumu. Arī citas dalībvalstis uzsver, ka nākotnē tiešo maksājumu sistēmai ir jābalstās uz objektīviem kritērijiem,» sacīja J. Dūklavs.
Tā kā vidējais ES tiešo maksājumu līmenis ir 270 eiro jeb 190 lati par hektāru, Latvijas lauksaimniekiem, pēc ZM un lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvju aplēsēm, vajadzētu saņemt 220 eiro jeb 154 latus par hektāru vai sliktākā gadījumā 200 eiro jeb 140 latus par hektāru.
