Gadījumā, ja saskartos ar pēkšņu ģimenes galvenā apgādnieka zaudējumu, 41 % Latvijas iedzīvotāju ar saviem finanšu līdzekļiem esošo dzīves līmeni spētu nodrošināt ne ilgāk kā trīs mēnešus, no tiem 16 % – vien mazāk kā mēnesi, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Vienlaikus teju ceturtā daļa jeb 24 % iedzīvotāju nav aizdomājušies par šādu situāciju un nezina, cik ilgi spētu saglabāt sev ierasto komfortu.
10 % iedzīvotāju esošo dzīves līmeni apgādnieka zaudējuma gadījumā varētu sev nodrošināt ne ilgāk kā sešus mēnešus, savukārt 15 % ir pārliecināti, ka spētu savu ikdienu nodrošināt ilgāk kā sešus mēnešus. Finansiāli nedrošāki jūtas iedzīvotāji vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem – 20 % norāda, ka spētu iztikt ar esošajiem līdzekļiem mazāk kā mēnesi, kamēr vairāk kā trešdaļa jeb 33 % iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 39 gadiem savu finansiālo stabilitāti spētu saglabāt līdz 3 mēnešiem. “Tieši šis ierasti ir vecums, kad cilvēki ir sociāli aktīvi, ar lielāko vidējo ienākumu apjomu, kā arī turpina finansiāli atbalstīt ģimenes locekļus to ikdienas gaitās – bērnus, kuri uzsāk studijas un tam nepieciešami papildu līdzekļi, vai arī palīdz vecākiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu. Tāpēc bažas par savu finansiālo stabilitāti neparedzētās situācijās ir pamatotas,” aptaujas datus komentē Agnese Zvaigznīte, dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrības CBL Life valdes priekšsēdētāja.
Kā liecina aptaujas dati, vīrieši divreiz biežāk nekā sievietes ir norādījuši, ka spētu saglabāt esošo dzīves līmeni ilgāk kā sešus mēnešus. Tāpat 13 % sieviešu atzīst, ka jau šobrīd ģimenē ir vienīgās apgādnieces, un arī tas būtiski ietekmē finansiālās drošības sajūtu.
“Reti kurš ikdienā aizdomājas par negatīviem dzīves scenārijiem, kas var būtiski ietekmēt finansiālo labklājību, taču drošības spilvens ir vienkāršākais veids, kā parūpēties par ģimeni neparedzētās situācijās, turklāt to vajadzētu veidot katram pelnītājam ģimenē. Klasiski drošības spilvenam būtu jābūt vismaz 3-6 mēnešu mājsaimniecības izdevumu apmērā, taču, lai ģimene kopumā būtu pasargāta krasos dzīves pavērsienos, būtu nepieciešama summa, kas līdzvērtīga ģimenes gada ienākumiem. Arī vasarā ir vērts atcerēties par uzkrājumiem – ir mazāki komunālie maksājumi kā ziemā, un šo starpību var nevis iztērēt spontānos pirkumos, bet gan novirzīt drošības spilvenam,” papildina Agnese Zvaigznīte.
Reprezentatīvu aptauju par iedzīvotāju finansiālo situāciju un prognozēm banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2024. gada maijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk kā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju vecumā no 18 – 74 gadiem.
