Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu. Ukrainas armija turpina varonīgo cīņu, iedzīvotāji nerimstoši pauž atbalstu kara turpināšanai, aptuveni 40% Ukrainas uzņēmumu turpina darbu, nodrošinot valsts iedzīvotājus un armiju ar ikdienā nepieciešamo. Vienlaikus šie uzņēmumi turpina augt un meklēt izejas punktus uz Eiropas Savienības (ES) valstu tirgiem, turpinot ciešāku ekonomisko integrāciju, kam būs nozīmīga loma kopējā Ukrainas integrācijas ES stāstā.
Latvija – mūsu sabiedrība un uzņēmēji – turpina atbalstīt Ukrainu, vienlaikus atverot jaunas sadarbības lapaspuses draudzībā un sadarbībā ar brāļu tautu – sniedz atbalstu, Ukrainai iekļaujoties ES saimē, kā arī ekonomikas atjaunošanā kopumā.
Pirms vairākiem mēnešiem, tiekoties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatolii Kutsevalu, pārrunājām virkni iespējamo sadarbības jautājumu gan starp abām valstīm, gan starp to uzņēmējiem. Bijām vienisprātis, ka Ukraina karā uzvarēs un ka tās integrācija/ uzņemšanā Eiropas savienībā uzsākama strauji un Latvijā ar savu pieredzi un zināšanām var sniegt atbalstu Ukrainas uzņēmumiem sagatavoties pārmaiņām maksimāli efektīvi un laicīgi.
Jau kopš kara sākuma nerimstoši aktuāla ir ES līmeņa saruna par Ukrainā audzēto graudu eksportu pasaules tirgos. Ukrainā audzēto graudu pieejamības nodrošināšana ir tikai viens diskusijas aspekts, otrs ir līdzekļi, ko Ukraina iegūst šos graudus pārdodot. Šie līdzekļi Ukrainai ir nepieciešami, jo viņi atrodas karastāvoklī un karadarbība maksā dārgi. ES nesenais lēmums noņemt aizliegumu importēt Ukrainas graudus uz ES un Polijas, Ungārijas un Slovākijas pretestība šim lēmumus, uzliekot importa aizliegumu katras individuālas valsts personā, liek uzdot jautājumus gan par ES spēju pieņemt vienotus lēmumus un dalībvalstīm rīkoties atbilstoši reālajai situācijai. Nedomāju, ka Ukrainas valdības interesēs ir “nosist” graudu cenu, pārpludināt kaimiņvalstis ar “lētiem” graudiem. Viņu interesēs ir pelnīt. Būtu saprātīgi kopīgi diskutēt un atrast veidus kā ukrainas graudiem onākt pasaules tirgos, neradot apdraudējumu ES vienotā tirgus veiktspējai. Latvijas ostas var kļūt par Ukrainas graudu izejas punktu uz citām valstīm. Šādā veidā mums ir iespēja atbalstīt Ukrainu un palielināt mūsu ostu ienākumus. Atklātais jautājums – kā Ukrainas graudi var nonākt līdz Latvijas ostām, ja tie netiek ielaisti Polijā? Šis ir par nepieciešamību domāt “ārpus kastes” un Latvijas politiķiem kopā ar citu valstu kolēģiem radīt graudu eksporta koridoru, tādējādi radot vērtību visām iesaistītajām pusēm.
Vēl šogad Ukrainas atjaunošanai no Latvijas valsts budžeta tiešā veidā pieejami pieci miljoni eiro. Par sadarbības attīstības politiku atbildīgā Ārlietu ministrija jau informējusi, ka līdzīgu summu plānots pieprasīt arī 2024. gada budžetā. Jautājums: kā visefektīvāk un abu valstu uzņēmumu un iedzīvotāju interesēm atbilstošāk izmantot šos līdzekļus? Šogad līdzekļi novirzīti sociālās infrastruktūras atjaunošanai un Latvijā ražotu mēbeļu piegādei Ukrainas bērnudārziem; uzstādīsim moduļu mājas bez dzīvesvietas palikušajiem Čerņihivas reģionā. Šis, protams, ir eksperiments, raugoties gan no uzņēmumu, gan arī valsts skatupunkta, ko vērtēs un analizēs visas iesaistītās puses. Lai vai kā, bet Ukrainas atbalsta pasākumu īstenošana no Latvijas puses jāintesificē un tiem jānotiek stratēģiskāk un straujāk, lai 2024. gadā varam to uzsākt, nevis vasaras vidū, kā tas bija šogad, bet pārmaiņu pēc – janvārī. Uzņēmēju kopiena sadarbībā ar publisko sektoru ir gatava veidot Latvijas uzņēmēju atbalsta centru Ukrainā, kas palīdzētu Latvijas uzņēmumiem sekmīgi ieguldīties Ukrainas atjaunošanas procesā. Mūsu tālākie kaimiņi poļi šādas aktivitātes jau izvērš ļoti aktīvi.
Ukraina šobrīd ir izaicinājumu un iespēju pilna valsts. Latvijas uzņēmumiem tā ir iespēja investēt Ukrainas uzņēmumos, atbalstīt Ukrainas atjaunošanu un pelnīt. Jāsaprot, ka citu Eiropas valstu uzņēmumi nevilcināsies izmantot iespēju piedalīties gan atjaunošanas procesos, piedaloties Ukrainas valsts un starptautisko organizāciju iepirkumos, gan investējot Ukrainas uzņēmumos, kas šobrīd cīnās par izdzīvošanu. Jābūt pragmatiskiem! Ja gribam audzēt savu ekonomiku, attīstīties – jābūt drosmīgiem. Jāuzņemas risks.
LTRK organizētajam tiešsaistes semināram augusta beigās, kurā iezīmējām pieejamās iespējas, pieslēdzās tikai 40 uzņēmumu pārstāvji. No vienas puses šķiet daudz, bet nevar salīdzināt ar dalībnieku skaitu semināros par emocionālo noturību. Pirmšķietami var secināt, ka interese iesaistīties un izmantot šīs iespējas ir mazai saujiņai Latvijas komersantu. Negribu atkārtoties – bet jābūt aktīvākiem. Jāsaka, kas ir traucējošie faktori investēt Ukrainā, slēgt sadarbības līgumus par savstarpējām preču un pakalpojumu piegādēm, kā valsts var atbalstīt un mazināt uzņēmumu bažas, finanšu un dažādus citus riskus.
Noslēgumā – mums noteikti vairāk jāatbalsta Ukrainas sievietes. Viņas lielā mērā uz saviem pleciem ikdienā iznes kara smagumu. Viņas zaudē tēvus, brāļus, dēlus, vīrus ik dienu. Viņas pārņem uzņēmumu vadīšanu vai turpina bezbailīgi biznesu, ticot, ka taisnība uzvarēs. Lielā mērā viņas jau šobrīd būvē Ukrainas nākotni. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka viņām nepieciešams viss iespējamais atbalsts gan emocionāli, gan praktiski. Arī šeit Latvijas uzņēmēji var nākt palīgā.
Slava Ukrainai!
LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa
