Zāļu ražotāji ir kategoriski pret Veselības ministrijas ideju atkal uzlikt par pienākumu segt daļu no kompensējamo zāļu budžeta. «Vai tas ir domāts kā jauns nodoklis?» neizpratnē vaicā Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) valdes priekšsēdētājs Imants Sinka. Vēl gada sākumā ražotājiem solīts, ka šāda maksājuma nebūs, taču nu izdarīts pretēji solītajiem.
Veselības ministrijā (VM) apstiprina, ka grozījumi ir izstrādāti, taču tie nav domāti, lai liktu zāļu ražotājiem segt deficītu kompensējamo zāļu budžetā.
Sedza deficītu
Kompensējamo zāļu budžetā finansējums vienmēr bijis ieplānots mazāks, nekā nepieciešams pacientiem medikamentu apmaksai, turklāt pat mazāk, nekā iepriekšējā gadā tērēts. Krīzes gados finansējums zālēm līdztekus veselības aprūpes budžetam kopumā pat saruka.
Krīzes apstākļos pirms vairākiem gadiem zāļu ražotāji piekrita VM lūgumam un vairākus gadus kompensējamo zāļu budžetā iemaksāja divus līdz pat četrus miljonus latu gadā. Šogad šādu maksājumu zāļu ražotāji neveic. Jau iepriekš ražotāji protestēja pret šāda maksājuma noteikšanu, jo bija piekrituši vienam ārkārtas vienreizējam risinājumam, lai nodrošinātu kompensējamo zāļu sistēmas tālāko funkcionēšanu, nepieļaujot tās sabrukumu. Pretī no valsts pārvaldes ražotāji sagaidīja konkrētas darbības finansējuma pieauguma nodrošinājumam ilgtermiņā, piemēram, lai atjaunotu kompensācijas apmērus tām diagnozēm, kurām krīzes laikā tie samazināti.
Maksās, ja zāles pārtērēs
Lai arī jau iepriekš VM saskārās ar zāļu ražotāju iebildēm, tā tomēr turpina ieviest praksē un nostiprināt farmācijas nozares maksājumus. VM speciālists Oskars Šneiders NRA.lvapliecina, ka ir izstrādāti grozījumi, kas paredz attiecībā uz B saraksta zālēm (kopumā sistēmā ir trīs zāļu saraksti – A, B un C), kas ir zāles, kurām nav citu alternatīvu un kuras ir oriģinālie medikamenti, noteikt zāļu ražotāju līdzmaksājumu klāt valsts budžetam, taču ar nosacījumu – ja gada laikā veidojas šo zāļu pārtēriņš virs desmit procentiem no iepriekšējā gadā patērētajām zālēm. Tādā gadījumā zāļu ražotājiem būtu pienākums segt šo pārtēriņu. «Mūsuprāt, tie ir demokrātiski grozījumi, jo ir vairāki nosacījumi, kuriem jāpiepildās, lai zāļu ražotājam būtu jāmaksā,» saka O. Šneiders.
Viens no nosacījumiem ir jau minētais – zāļu patēriņam jābūt lielākam nekā iepriekšējā gadā; otrkārt, grozījumi vispār stātos spēkā, ja valsts budžeta finansējums vispār attiecīgajā gadā kompensējamiem medikamentiem nebūtu palielināts vismaz par pieciem procentiem. O. Šneiders arī norāda, ka ir vēl virkne nosacījumu, kādos ražotājiem nebūs jāveic maksājums. VM arī paredzējusi, ka noteikumi stāsies spēka ne no nākamā, bet 2016. gada. No VM stāstītā izriet, ka līdzmaksājums ir viens no veidiem, kā mudināt ražotājus būt līdzatbildīgiem – B saraksta zālēm nav alternatīvu, un principā ražotājs nosaka tādu cenu, kādu vēlas, un tā nav maza atšķirībā no A saraksta zālēm, kur ir pieejami vairāki medikamenti ar vienu un to pašu aktīvo vielu.
Jauns nodoklis?
«Mēs esam kategoriski pret – tas ir kā jauns nodoklis,» Neatkarīgajai saka zāļu ražotājus vienojošās asociācijas SIFFA vadītājs I. Sinka. Viņš atminas diskusijas šā gada sākumā, kad zāļu ražotāji skaidri norādījuši, ka nepiekritīs līdzmaksājuma noteikšanai, un ministrija atbildējusi: nesatraucieties, tā nebūs! «Savulaik piekritām maksāt, jo redzējām sarežģīto situāciju, kādā ir kompensējamo zāļu budžets, taču tagad atkal veidojas situācija, ka valsts uz ražotāju rēķina mēģina saglābt budžetu,» teic I. Sinka. Arī Farmācijas padomē visi nobalsoja pret šādu ierosmi, taču acīmredzot VM to nav ņēmusi vērā. Tāpēc SIFFA piesaistījusi ekspertus un vērtēs šo ierosmi no juridiskā viedokļa – vai jaunais maksājums ir uzskatāms par jaunu nodokli. Neapmierinātību par izveidojušos situāciju ražotāji pauduši arī premjerministrei, bet noprotams, ka saņemta formāla atbilde no ministrijas.
Inga Paparde
