Ekonomisti aktīvi meklē jaunu sadarbības veidu starp valstīm, kuras izmanto savas nacionālās valūtas, raksta “The Wall Street Journal”. Izdevums piebilst, ka pagaidām gan “vērojama relatīva saskaņa jautājumā par pašreizējā režīma, kad valūtas tiek relatīvi brīvi tirgotas attiecībā viena pret otru, trūkumiem, kamēr par to, kam būtu jāstājas esošās sistēmas vietā, saskaņas nav”.
“Problēma ir tur, ka ASV dolāra izmantošana tirdzniecībai ar visiem aktīviem – no obligācijām līdz naftai – piešķir šai valūtai pārāk lielu lomu pasaules ekonomikā un padara pēdējo jutīgu pret amerikāņu valūtas iekšpolitiku,” turpina laikraksts, norādot, ka prezidenta Niksona laika posma finanšu ministrs Džons Konalijs šo situāciju raksturojis ar vārdiem: “Mūsu valūta, jūsu problēmas.” “Šīs debates un spekulācijas par to, ka ASV kā pasaules vadošās ekonomiskās lielvalsts loma aizvien samazinās, ir novedušas pie prognozēm, ka dolārs neizbēgami zaudēs savas pozīcijas kā pasaules rezerves valūta. Tomēr labāka alternatīva šobrīd nav saskatāma,” teikts rakstā.
“Tirgi nav pārliecināti, ka pēc desmit gadiem joprojām pastāvēs eiro, Japānas jenas tirgi nav pietiekami lieli un likvīdi, savukārt Ķīna nevar izšķirties uzņemties grūtības, kas saistītas ar kādas valsts valūtas izmantošanu uzkrājumiem un kā maiņas līdzeklis visā pasaulē,” norāda The Wall Street Journal.
Izdevums arī citē Barija Aihengrīna, Kalifornijas Bērklijas universitātes ekonomikas vēsturnieka, teikto, ka pasaulei nav obligāti jāaprobežojas ar tikai vienu starptautisko valūtu. Viedoklis, ka importētājiem, eksportētājiem un obligāciju tirgotājiem vajadzīga viena un tā pati valūta, “kļūst aizvien mazsvarīgāks pasaulē, kurā katram ir mobilais telefons, ar kuru iespējams salīdzināt valūtu vērtības reālajā laikā”, izteicies Aihegrīns. Pēc viņa domām, globālā ekonomika ir pietiekami liela, lai tajā atrastos vieta vairāk nekā vienai rezerves valūtai.
Portāls www.pok.lv piebilst, ka arī Pasaules Bankas (PB) prezidents Roberts Zēliks intervijā laikrakstam The Financial Times paudis viedokli, ka globālā ekonomika tuvojas “jaunai Bretonvudas sistēmai, vai mēs to vēlamies atzīt vai ne”.
Zēliks uzskata, ka par aizvien labāku alternatīvu pašreizējiem aktīviem kļūst zelts, kas gan nenozīmē, ka pasaulei vajadzētu atgriezties pie zelta standarta. Pēc viņa vārdiem, jaunā sistēma, visticamāk, būs internacionāla, un tajā vairāk mazāk vienādi tiks izmantoti ASV dolārs, eiro, Japānas jena, Lielbritānijas sterliņu mārciņa un Ķīnas juaņa.
Autors: www.2v.lv