VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) noslēdzis 16 līgumus ar 6 būvuzņēmējiem par darbu veikšanu uz Latvijas – Krievijas robežas par trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvi visā tās garumā. Pirmie darbus aprīļa sākumā uzsāks Nacionālie bruņotie spēki (NBS), kas veiks žoga izbūvi 20 km garumā Grebņevas un Punduru robežapsardzības nodaļu (RSN) posmos un SIA “Citrus Solutions” un SIA “HAGBERG Construction” Aizgāršas RSN posmā, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Aprīļa sākumā pirmie robežžoga izbūvi uzsāks NBS 5 brigādes, paralēli darbus veicot 5 posmos. No Nacionālo bruņoto spēku puses žoga izbūvē piedalīsies aptuveni 80 karavīri un zemessargi un šo 20 km posmu izbūvi plānots īstenot līdz rudenim. Savukārt SIA “Citrus Solutions” un SIA “HAGBERG Construction” Aizgāršas RSN posmā robežžoga izbūves darbus uzsāks aprīļa vidū un tos plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām.
“Mūsu mērķis ir stiprināt Eiropas Savienības ārējās austrumu robežas drošību izbūvējot trūkstošo žogu uz Latvijas – Krievijas robežas un izveidot atbildīgo dienestu darbam funkcionāli piemērotu un mūsdienām atbilstošu robežapsardzības infrastruktūru iespējami ātrāk. Lai panāktu iespējami ātrākus izbūves termiņus robežas izbūves projektā, sadarbība notiek ar vairākiem būvuzņēmējiem paralēli. No VNĪ noslēgtajiem 16 līgumiem, 14 paredz darbu izpildi līdz šā gada beigām. Robežžoga izbūve sāksies ar prioritārajiem posmiem jau aprīlī, taču īpaši sarežģītos posmos ~ 28 km žoga un infrastruktūras izbūve turpināsies vēl 2025. gadā. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, purvainajās zonās uz Latvijas – Krievijas robežas plānojam inovatīvu pontonu risinājumu ar žogu, kas ir ilgmūžīgs, tā kalpošanas laiks ir vismaz 50 gadu,” norāda Jeļena Gavrilova.
Kopumā VNĪ noslēdzis līgumus ar sešiem uzņēmumiem – SIA “Citrus Solutions”, SIA “HAGBERG Construction”, SIA “NORDES būve”, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, PS “P un P Būvniecības grupa” un SIA Baltic Construction Company (BCC). Plānots, ka žoga izbūve varētu tikt noslēgta līdz 2024. gada beigām, savukārt īpaši sarežģīto posmu izbūve (~28,35 km) ar MK lēmumu noteikta līdz 2025. gada 25. oktobrim un pārējās infrastruktūras izbūve plānota līdz 2025. gada beigām. Šobrīd robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 km garumā, tostarp ir izveidotas patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie (trošu) tilti.
Latvijas – Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Patlaban VNĪ prioritāte ir jau izbūvētās infrastruktūras pabeigšana un žoga izbūve posmos, kur tā nav. Šobrīd uz Latvijas – Krievijas robežas ir izbūvēts žogs aptuveni 100 km garumā. Vēl jāizbūvē aptuveni 180 kilometri žoga un vismaz 53 kilometri robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk.
Uzticoties VNĪ pieredzei un zināšanām ar īpašu likumu 2023.gada vasarā uzņēmumam tika nodots atbildīgs projekts – vadīt, īstenot un uzraudzīt Latvijas ārējās robežas Latvijas – Krievijas robežžoga un infrastruktūras izbūvi. Savukārt 2021. gada nogalē tika nodots robežas ar Baltkrieviju žoga un infrastruktūras izbūves process.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 427 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1075 ēkas 0,99 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 575 ha platībā, un 3 336 zemes īpašumam ar kopējo platību 949 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023. gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
