Kuldīgas slimnīca ir nodrošinājusi Kuldīgas rajona slimnīcas (valsts galvotais aizdevums izsniegts rajona slimnīcai, kuras telpās uz patapinājuma līguma veselības aprūpes pakalpojumus sniedz Kuldīgas slimnīca) valsts galvotā aizdevuma procentu un pamatsummas maksājumu saistību izpildi līgumā norādītajos apmēros un termiņos, un tai šobrīd nav parādu. Savukārt Ludzas rajona slimnīca – tā kā tai ar valdības lēmumu mainīts valsts apmaksāto pakalpojumu apjoms un veids (slimnīcā no valsts budžeta līdzekļiem netiek nodrošināta diennakts neatliekamā medicīniskā palīdzība) – nespēj pati atmaksāt aizdevumu. VM piedāvā daļu 2012. gadā atmaksājamā aizdevuma segt no Zāļu valsts aģentūras ieņēmumu no maksas pakalpojumiem līdzekļu atlikuma – kopumā par 210 000 latu, savukārt 30 000 slimnīca samaksātu pati, raksta NRA.lv.

Saskaņā ar likumu Par valsts budžetu 2006. gadam Ludzas rajona slimnīcai tika piešķirts valsts galvotais aizdevums četru miljonu latu apjomā slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Līgums starp Ludzas rajona slimnīcu un Ziemeļu investīciju banku tika noslēgts 2006. gadā, un tas paredz, ka Ludzas slimnīca apņemas veikt valsts galvotā aizdevuma pamatsummas atmaksu līdz 2037. gadam, kā arī visu šo laika periodu veikt procentu maksājumus. Savukārt līgums par valsts vārdā sniegtā galvojuma nodrošinājumu, kas noslēgts starp slimnīcu un Finanšu ministriju, paredz, ka gadījumā, ja slimnīcas vietā maksājumu par aizdevumu ir veikusi Finanšu ministrija, Valsts kase bezstrīdus kārtībā veic attiecīgo naudas summu norakstīšanu no norēķinu konta.

Ziņojumā teikts, ka Ludzas rajona slimnīcas naudas plūsmas par 2011. gadu analīze liecina, ka slimnīcas darbība nav bijusi sekmīga, jo tā ir strādājusi ar 202 603 latu lieliem zaudējumiem un, ņemot vērā esošo finansiālo situāciju, slimnīca nav spējīga nodrošināt aizdevuma atmaksu pilnā apmērā. Tiesa, līdz 2008. gadam slimnīca visus maksājumus par valsts galvoto aizdevumu veica pati un, tikai sākot no 2009. gada, situācijas risināšanai tika piesaistīts valsts finansējums.

Slimnīcas darbību tieši ietekmēja tas, ka no 2009. gada tā vairs nesaņem valsts finansējumu kā neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīca. Slimnīca VM apliecinājusi, ka gadā tā var maksāt tikai 30 000 latu, jo valsts finansējums sarūk ar katru gadu, bet iedzīvotāju maksātspēja ir katastrofāli zema.

Valdības lēmums paredz, ka VM katru gadu izvērtēs Ludzas slimnīcas iespējas veikt valsts galvotā aizdevuma atmaksu un atbilstoši izvērtējumam noteiks summu, kas jāmaksā pašai slimnīcai, bet pārējo nepieciešamo finansējumu valsts galvotā aizdevuma atmaksai paredzēs no VM piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Šogad pašai slimnīcai jāmaksā 30 000 latu, bet no Zāļu valsts aģentūras ieņēmumu no maksas pakalpojumiem līdzekļu atlikuma slimnīcai atvēlēs 210 000 latu aizdevuma atmaksai, tomēr šis jautājums vēl jāsaskata saistībā ar šāgada budžeta grozījumiem. Arī pērn Ludzas slimnīcas aizdevuma atmaksai tika novirzīta šīs pašas iestādes maksas pakalpojumu nauda.

Savukārt Kuldīgas rajona slimnīcai 2002. gadā tika piešķirts valsts galvotais aizdevums 1,8 miljonu latu apjomā Kuldīgas slimnīcas būvniecībai un aprīkošanai. Līgums starp Kuldīgas rajona slimnīcu un Pirmo banku (tagad – DNB banka) paredz, ka Kuldīgas rajona slimnīca apņemas veikt valsts galvotā aizdevuma pamatsummas atmaksu līdz 2017. gadam, kā arī visu šo laika periodu veikt procentu maksājumus. Savukārt hipotekārais līgums, kas noslēgts starp Kuldīgas rajona slimnīca un Finanšu ministriju, paredz, ka rajona slimnīca ieķīlā tai piederošos īpašumus, kas atrodas Kuldīgā.

VM norāda, ka līgums par valsts apmaksāto stacionāro veselības aprūpi noslēgts ar Kuldīgas slimnīcu, kas saimniecisko darbību veic ēkā, kas uzbūvēta par valsts galvotā aizdevuma līdzekļiem. Bet rajona slimnīca, kurai dots valsts galvotais aizdevums, saimniecisko darbību neveic. Biznesa plānā, kas tika iesniegts, lai saņemtu valsts galvoto aizdevumu, Kuldīgas dome paredzēja veikt abu slimnīcu apvienošanu. VM secina, ka līdz šim tas gan neesot izdarīts, taču, visticamāk, varētu drīzumā notikt. Valdības sēdē arī ziņots, ka slimnīca meklē privāto investoru, kā arī tas, ka Kuldīgas slimnīcas bilances, peļņas, zaudējumu un naudas plūsmas par 2011. gadu analīze liecina, ka slimnīcas darbība nav bijusi sekmīga, jo tā ir strādājusi ar 149 780 latu lieliem zaudējumiem, un, ņemot vērā esošo finansiālo situāciju, slimnīcas spējas segt aizdevumu ir ierobežotas.

Tajā pašā laikā ziņojumā norādīts, ka 2012. gadā Kuldīgas slimnīca ir nodrošinājusi Kuldīgas rajona slimnīcas valsts galvotā aizdevuma procentu un pamatsummas maksājumu saistību izpildi līgumā norādītajos apmēros un termiņos un tai šobrīd nav parādu. Valdības sēdē nolemts, ka VM jāturpina kontrolēt aizdevuma atmaksu, kā arī jāveic izmaiņas, lai atjaunotu aizdevuma līgumu un varētu veikt abu slimnīcu reorganizāciju.kredītislimnīcasVeselības ministrija