VK norāda, ka politikas plānošanas dokumenti faktisko situāciju zinātnē ataino vispārīgi, kā rezultātā arī rīcības virzieni un uzdevumi zinātnes jomā identificēto problēmu risināšanai ir definēti plaši un vispārīgi, un nav orientēti uz konkrētu rezultātu sasniegšanu. ES struktūrfondu atbalstu paredzot visiem prioritārajiem zinātnes virzieniem, netiek veicināta to zinātnes nozaru attīstība, kurās ir izveidojies izaugsmes potenciāls un ir iespējams piedāvāt starptautiski konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus. Pretēji Zinātniskās darbības likumā noteiktajam valsts nevis pasūta nepieciešamos zinātniskos pētījumus, bet ņem vērā zinātnieku iesniegtos priekšlikumus valsts pētījumu programmu mērķu un uzdevumu definēšanai, līdz ar to nenodrošinot vienotu valsts pasūtīto pētījumu politiku.
Tā kā nav izstrādāta un netiek īstenota mērķtiecīga valsts zinātnes politika, zinātniskās darbības finansēšana nav pamatota uz lēmumiem par finansējuma nepieciešamību un uz zinātnisko institūciju darbības rezultātiem, secina VK. Pieejamais valsts budžeta finansējums mehāniski tiek sadalīts starp valsts budžeta apakšprogrammām, zinātniskās darbības bāzes finansējuma aprēķinos tiek izmantoti uz minimālām prasībām orientēti kritēriji, kas neveicina objektīvu katras zinātniskās institūcijas darbības kvalitātes izvērtējumu, turklāt piešķirtais bāzes finansējums 2010.gadā veidoja tikai 21% no nepieciešamā finansējuma. ES struktūrfondu atbalstam pieteikto projektu vērtēšanas sistēma ļauj atbalstīt arī mazāk kvalitatīvus projektus – tādus, kas iegūst tikai 25-40% no maksimāli iegūstamā punktu skaita.
IZM rīcība neveicina efektīvu piešķirtā finansējuma izlietošanu, secinājusi VK. Zinātnisko pētījumu jomā IZM nav nodrošinājusi objektīvu fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu un valsts pētījumu programmu vērtēšanu. Arī veikto pētījumu rezultātu uzraudzība nav pietiekama, jo rezultātu izvērtēšanai netiek piesaistīti attiecīgo zinātnes vai tautsaimniecības nozaru eksperti. ES struktūrfondu aktivitātēm noteiktie uzraudzības rādītāji ir vērsti uz finansējuma apguvi, nevis uz mērķu sasniegšanu. Turklāt, lai gan saskaņā ar ES fondu darbības programmām sākotnēji ir jāatbalsta zinātnes infrastruktūras modernizācija, lai piesaistītu zinātniekus un veiktu pētījumus, IZM faktiski rīkojas pretēji – cilvēkresursu piesaiste zinātnei tika uzsākta kā pirmā aktivitāte 2009.gadā un līdz 30.10.2011. bija izmaksāti jau 58% no kopējā pieejamā finansējuma, savukārt infrastruktūras attīstībai tikai 2011.gada septembrī tika apstiprināti deviņi projekti un līdz 30.10.2011. finanšu līdzekļu izmaksa vēl nebija uzsākta.
VK pauž pārliecību, ka, ieviešot revīzijas rezultātā sniegtos ieteikumus, valsts zinātnes politika turpmāk tiks vērsta uz zinātnes jomā identificēto problēmu risināšanu un tautsaimniecības attīstības veicināšanu, kā arī tiks nodrošināta efektīvāka ES struktūrfondu izmantošana zinātnes jomā, un valsts budžeta finansējuma plānošana un piešķiršana zinātnei būs pamatota un uz valsts ekonomisko attīstību orientēta.
Revīzija tika veikta par laika posmu no 01.01.2007. līdz 30.09.2011., veicot pārbaudes IZM, Latvijas Zinātnes padomē, Studiju un zinātnes administrācijā, Valsts izglītības attīstības aģentūrā un aptaujājot 17 IZM padotībā esošās zinātniskās institūcijas.IZMtautsaimniecībaValsts kontrole
