Latvija ir izvirzījusi ambiciozu mērķi – kļūt par Eiropas Savienības līderi dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā. Valsts kontroles revīzijā konstatētais kopumā liek secināt, ka medījamās sugas netiek apsaimniekotas pietiekami atbildīgi un tālredzīgi. Lai arī pēdējos gados ir veikti atsevišķi pasākumi medījamo sugu apsaimniekošanas uzlabošanā, ir noteikti tuvākajā nākotnē īstenojamie pasākumi, tomēr kopumā netiek nodrošināta dažādu interešu – mednieku, mežsaimnieku, lauksaimnieku un vides aizsardzības – sabalansēšana lēmumu pieņemšanā.

Latvija ir publiski apņēmusies kļūt par Eiropas Savienības līderi dabas kapitāla saglabāšanā un palielināšanā. Tomēr prakse rāda, ka mednieku, mežsaimnieku un lauksaimnieku intereses ir likušas aizmirst deklarētos mērķus. Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo sugu – lūšu, vilku – un briežu dzimtas (pārnadžu) dzīvnieku medību limiti tiek noteikti, ņemot vērā dzīvnieku skaitu. Tomēr šī informācija dažādos datu avotos atšķiras, piemēram par lūšiem līdz pat astoņām reizēm. Tas dod iespēju ar datiem manipulēt, īpaši – pieņemot lēmumus par sezonā nomedījamo dzīvnieku skaitu. No 23 ES dalībvalstīm, kurās mīt lūši, to medības ir atļautas tikai trijās valstīs – Latvijā, Somijā un Zviedrijā. Latvijā lūšu medību limits ievērojami pārsniedz abās pārējās valstīs noteiktos limitus. Valsts kontrole vērš uzmanību, ka par lūšu medību iespējām Latvijā lemj Valsts meža dienests (VMD) nevis Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), kuras atbildībā ir īpaši aizsargājamo sugu aizsardzība.

Ņemot vērā publiskā telpā neapsīkstošās sabiedrības asās diskusijas par medījamo sugu apsaimniekošanu, it īpaši par lūšu medībām, Valsts kontrole veica revīziju, lai noskaidrotu, kādi ir medījamo sugu apsaimniekošanas apstākļi Latvijā un kāda ir valsts institūciju loma šajos procesos.

Dati par lūšu, vilku skaitu Latvijā ir maldinoši

Eiropas Padomes Dzīvotņu direktīva aizliedz medīt Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo sugu – lūšus, paredzot tikai atsevišķus izņēmuma gadījumus, tajā skaitā – ja medības nekaitē populācijas saglabāšanai. Izņēmums tiek pieļauts, ja Latvija spēj pierādīt, ka dzīvnieku skaits ir pietiekams un nesamazinās. Tātad ticamu datu nozīme šajā gadījumā ir nepārvērtējama. Tomēr statistika ir pārsteidzoša – piemēram, saskaņā ar VMD datiem Latvijā 2018.gadā pēc medību sezonas bija 1578 lūšu, saskaņā ar eksperta vērtējumu lūšu skaits Latvijā bija gandrīz trīs reizes mazāks (450–650), savukārt “Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”” speciālā monitoringa dati uzrādīja pat astoņas reizes mazāku lūšu skaitu (190).

Revidenti secināja, ka oficiālais VMD veiktais lielo plēsēju populācijas vērtējums tiek noteikts ‘vēsturiski’ – pamatojoties uz iepriekšējo gadu datiem – tas nav izsekojams un pārbaudāms. Apšaubot oficiālos datus, Latvijas ziņojumā Eiropas Komisijai līdzās VMD datiem tiek norādīts un publicēts arī eksperta norādītais populācijas skaits.

Eiropā medīt aizliegtais lūsis Latvijā var legāli kļūt par mednieka trofeju

Lūši mīt 23 ES dalībvalstīs, bet tiek medīti tikai trijās no tām – Latvijā, Somijā un Zviedrijā. Un tikai Latvijā lūši tiek medīti maksimāli pieļaujamā limita apmērā – 20% no populācijas, kas vismaz uz pusi pārsniedz limitus Somijā un Zviedrijā. Atšķirībā no Latvijas Ziemeļvalstīs lūši apdraud ziemeļbriežu audzēšanu, bet Latvijā nav zinātnisku pierādījumu tam, ka šī suga radītu apdraudējumu cilvēkiem un nodarītu postījumus saimniecībām.

“Diemžēl kārtējo reizi apstiprinās fakts, ka mūsu valstī nav kārtības ar datiem, un tas paver plašas iespējas interpretācijām un manipulācijām. Šajā gadījumā pamatoti rodas jautājums: ar ko gan Latvijā pašregulējošā lūšu populācija ir tik ļoti atšķirīga no citām Eiropas valstīm, tai skaitā kaimiņvalstīm, ka varam atļauties šos dzīvniekus medīt tik ievērojamā skaitā?” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Latvijā Ministru kabineta noteikumi definē lūša sugu kā ierobežoti medījamu īpaši aizsargājamu sugu, un līdz ar to par lūšu medībām lemj VMD. MK noteikumos noteiktais lūšu sugas statuss neparedz vērtēt šīs sugas medīšanas mērķus vai alternatīvus pasākumus, kā to paredz ES direktīva.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas atrunas, ka Eiropas Komisija ir akceptējusi lūšu medības Latvijā, ņemot vērā lūšu populācijas labo stāvokli, neiztur kritiku, jo ticamu datu nav, kā rezultātā arī EK iesniegtie dati ir apšaubāmi. Turklāt ES Tiesas judikatūra neļauj secināt, ka īpaši aizsargājamas sugas labvēlīgs stāvoklis ir pietiekams pamats tās medīšanai, un tās neievērošana rada tiesvedības risku pret Latvijas valsti.

Jāsakārto medību atskaišu un uzraudzības sistēma

Pārnadžu apsaimniekošana tieši skar vairākas sabiedrības grupas – medniekus, meža īpašniekus, lauksaimniekus, ceļu satiksmes dalībniekus. Medības ir viens no efektīvākajiem instrumentiem medījamu sugu apsaimniekošanas līdzekļiem, taču ar šo instrumentu jārīkojas saprātīgi un godprātīgi.

VMD novērtējums liecina, ka katru gadu palielinās pārnadžu skaits, ik gadu tiek palielināti pārnadžu pieļaujamie medību limiti, kas ir lielāki nekā sugu saimnieciskais pieaugums. Līdz ar to būtu jāsamazinās pārnadžu nodarītajiem postījumiem. Tomēr revīzijā secināts pretējais – dati liecina, ka postījumi mežam un lauksaimniecībai katru gadu turpina pieaugt, palielinās arī AS “Latvijas valsts meži” finansējums meža jaunaudžu aizsardzībai.

Valstī izveidotā medību atskaišu sistēma negarantē ticamu informāciju par nomedīto dzīvnieku skaitu, jo pieļauj, ka mednieki atskaitēs VMD var norādīt jebkādu nomedīto dzīvnieku skaitu, lai saglabātu medību limitu nākamajai sezonai un nesaņemtu pārmetumus no meža īpašniekiem un lauksaimniekiem. Turklāt, Valsts kontroles ieskatā, nepietiekami tiek uzraudzīts, vai meža īpašnieki un lauksaimnieki no savas puses veic aizsardzības pasākumus pret iespējamiem postījumiem, kā to paredz Medību likums un kas varētu novērst nepieciešamību pastāvīgi paaugstināt medību limitus.

VMD darbinieki lēmuma pieņemšanā par medību limitiem var vadīties pēc subjektīviem apsvērumiem, balstoties tikai uz savu pieredzi un izpratni, kā arī vēlmi vai nevēlēšanos diskutēt ar medniekiem un meža īpašniekiem, aizstāvot valsts pozīciju. Līdz ar to virsmežniecībās un pat vienas virsmežniecības ietvaros medību limitu noteikšanā tiek piemērota atšķirīga pieeja. No 2020. gada lēmumu pieņemšanā par pārnadžu skaita novērtējumu un medību limitiem daudz lielāka loma būs pašiem medniekiem un mežu īpašniekiem. Šādā situācijā skaidri noteiktiem vērtēšanas kritērijiem būs jo īpaši būtiska nozīme, tāpēc Valsts kontrole aicina izstrādāt un piemērot skaidrus vērtēšanas kritērijus.

Vienlaikus revīzijā novērota gausa un negribīga Zemkopības ministrijas rīcība, lai izmantojot mūsdienu informācijas tehnoloģijas nodrošinātu VMD iespēju efektīvāk veikt medību uzraudzību, tajā skaitā nodrošinot tādu mūsdienās pašsaprotamu darbību kā medību reģistrēšanu, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Nepietiekami efektīvi tiek risināts arī jautājums par VMD un Valsts policijas sadarbību malumedību novēršanā un kontrolē.

Valsts kontrole revīzijā ir sniegusi 13 ieteikumus un sagaida, ka tiks grozīts normatīvais regulējums, lai nodrošinātu Eiropas Padomes Dzīvotņu direktīvā noteikto nosacījumi izvērtēšanu, tādējādi rūpējoties par lūšu populācijas saglabāšanu, tiks uzlabotas dzīvnieku skaita novērtēšanas metodes un ģenerēti ticami dati par sugu stāvokli, VMD tiks nodrošināta vienota pieeja objektīvu medību limitu noteikšanā un tiks veikta pienācīga medību uzraudzība.