Pirmo reizi Latvijas augstskolās tālmācībā varēs apgūt arī pedagoga profesiju.
Lai gan Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) un Liepājas Universitāte (LiepU) uzskata, ka tā ir progresīva un elastīga pieeja, izglītības nozarē strādājošie to vērtē piesardzīgi, norādot uz grūtībām izkontrolēt studējošo zināšanu apguvi un «galaprodukta» apšaubāmo kvalitāti.
Profesionālo bakalaura studiju programma Sākumskolas un pamatskolas mācību priekšmetu skolotājs ir licencēta un iekļauta akreditētā studiju virzienā, tāpēc nebūs jābaidās, ka tajā studējošie nesaņems pilnvērtīgu diplomu, NRA.lv skaidro LiepU Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes nodaļas vadītāja Linda Pavītola. Uzņemt programmā sākšot 3. decembrī, un mācības tiks uzsāktas februāra sākumā. Tajā varēšot mācīties visi, kas vēlas, – tā neesot paredzēta tikai tiem, kas ir ārzemēs vai citu iemeslu dēļ nevar studēt «pietuvināti» pilna laika programmās. Tālmācība nebūt nenozīmējot to, ka viss notiks virtuālajā realitātē un prasības būs mazākas. Būs gan konsultācijas, gan semināri, gan kontroldarbi. Kvalifikācijas eksāmens noteikti būs jākārto klātienē. Arī kontrole būšot – un nenotiks tā, ka darbus iesūta viens, bet diplomu saņem cits. L. Pavītola nedomā, ka šī programma varētu atņemt studētgribētājus dienas vai neklātienes nodaļām, jo tas nebūt neesot viegli – pašam jāorganizē darbs, kas prasa lielu disciplīnu. Bez tam daudzi jaunieši tomēr dod priekšroku mācībām uz vietas, jo patīk pati studiju vide un arī atrašanās kolektīvā.
Augstskolu profesoru asociācijas priekšsēdētāja Baiba Rivža pozitīvi vērtē šādu soli. Par to, ka tas ir atbalstāmi, pārliecinājusies, vērojot, kā Skaistkalnes vidusskolā veiksmīgi darbojas tālmācība. Ja galu galā būšot vājie posmi, tad to laika gaitā var uzlabot. Tomēr skaidrs ir, ka tam ir savi plusi un savi mīnusi – tajā skaitā kvalitātes latiņa, kas nedrīkst būt zemāka nekā citos studiju veidos. Par to gan šaubas ir Augstākās izglītības padomes vadītājam Jānim Vētram: «Galaprodukts šādā gadījumā ir grūti prognozējams. Patiesībā jau tālmācība ir tikai viena no mācību metodēm, kas izmantojama tikai daļēji. Tā var dot labus rezultātus, bet – var arī nedot.» Jo grūti esot izkontrolēt studiju procesu. Piemēram, atbrauc eksperti uz augstskolu, bet studentu tur nav. Rāda virtuālus materiālus – bet cik tiem var ticēt? Kā varot pārliecināties, vai konkrētais cilvēks uzrakstījis pārbaudes darbu vai kāds cits? Vai klausījies lekciju vai varbūt tajā laikā alu dzēris? Var jau atsaukties uz praksi, ka tā visu saliks pa plauktiem, bet bez teorijas arī tā nebūs līmenī, ir pārliecināts J. Vētra.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītāja vietniece un Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle uzsver, ka grūti salīdzināt klātienē, kas tomēr ir Latvijā pierasts zinību apguves veids, un attālinātā veidā gūtu izglītību. Esot jau redzēts, kā daža laba augstskola piedāvā apgūt trīsgadīgu programmu viena gadā laikā. Kāds tādā gadījumā ir rezultāts? Viņa domājot, ka šādu studiju veidu varētu piedāvāt tiem, kas dzīvo ārzemēs vai atsevišķos gadījumos – Latvijā, nevis visiem bez ierobežojuma. «Es tomēr gribētu, lai pedagoģijas programmās vairāk pievērstu uzmanību praksei. Ne visās augstskolās tā ir atzīstamā līmenī,» uzskata A. Melle.
Aisma Orupe
