„Profesionālā izglītība, pateicoties aizsāktajām reformām, kļūst arvien prestižāka, pieejamāka un pievilcīgāka, un to novērtē arī audzēkņi. Lai stiprinātu profesionālās izglītības prestižu un kvalitāti, jāturpina iestāžu modernizācija un jāpārdomā nepieciešamās izmaiņas izglītības saturā,” otrdien, 15.martā, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.

Vidējās izglītības līmenī kādā no profesionālās izglītības iestādēm šajā mācību gadā mācās 38,75 procenti audzēkņu, bet vispārējās izglītības iestādēs – 61,25 procenti, vēsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie dati. Kopumā laikā no 2010./2011. mācību gada līdz 2014./2015. mācību gadam vispārējās izglītības audzēkņu skaits sarucis par 31,12 procentiem, taču profesionālajās izglītības iestādēs audzēkņu skaits samazinājies vien par 16,35 procentiem.

Raugoties uz datiem, jāņem vērā, ka šajā laika posmā iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 19 gadiem Latvijā kopumā samazinājies par 32,59 procentiem. Līdz ar to statistikas dati par audzēkņu skaitu apliecina profesionālās izglītības popularitātes kāpumu, sēdē norādīja IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule.

Gandrīz puse jeb 47,93 procenti absolventu strādā apgūtajā profesijā, 17,53 procenti turpina izglītību, bet 17,79 procenti izvēlējušies strādāt citā profesijā, vēsta dati par 2014./2015. mācību gada absolventiem, kuri ieguvuši profesionālo izglītību.

Pagājušajā gadā veiksmīgi īstenots pirmais etaps profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijā. Reorganizētas desmit izglītības iestādes, kurās bija mazāk par 300 audzēkņiem. No tām slēgtas tikai četras, taču pārējās kļuvušas par struktūrvienībām, sacīja E.Papule, informējot par profesionālās izglītības sistēmas strukturālo reformu īstenošanas gaitu.

Nākamajos posmos pastiprinātu uzmanību plānots pievērst iestāžu modernizācijai, un tam paredzēts arī Eiropas struktūrfondu finansējums. Tāpat uzmanība tiks veltīta sadarbībai ar darba tirgus pārstāvjiem, profesionālās izglītības satura reformai, kā arī normatīvās bāzes pilnveidei. Kā norādīja IZM pārstāve, īpaši būtiska ir digitālo mācību līdzekļu izstrāde. Tas nepieciešams, lai būtu iespējams operatīvi pilnveidot un uzlabot mācību līdzekļus, reaģējot uz izmaiņām konkrētajā jomā.

Izglītības komisijas deputāti mudināja IZM turpināt aizsākto procesu, apņemoties rūpīgi sekot strukturālajām reformām profesionālajā izglītībā.

Foto :Saeima / https://www.flickr.com/photos/saeima/ / https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/