Lai gan šī gada maijā reģistrēts mērens cenu kāpums 0.2% apmērā mēneša laikā, proti, salīdzinot ar šī gada aprīli, inflācijas gada pārmaiņu temps saglabājās gana straujš – vidējais cenu līmenis šī gada maijā bijis par 3.3% augstāks nekā šajā pašā mēnesī pērn. Preču cenas ir tās, kas skaidro gana straujo cenu kāpumu gada laikā, kas maijā augušas par 3.4%. Pakalpojumu cenas savukārt augušas par 3.1%. Pakalpojumu cenu kāpums šādā apmērā turpinās jau vairāku gadu garumā.

Mēneša laikā galvenie cenu paaugstinošie faktori bija pārtikas un degvielas cenas. Arī gada griezumā šie bija starp galvenajiem cenu kāpumu noteicošajiem faktoriem. Pārtikas cenas maijā bija 4.5% augstākas nekā pirms gada, tostarp dārzeņu cenas par 19% augstākas, maizes un graudaugu par 7.6%, bet gaļas un tās izstrādājumu par 2.6%. Dīzeļdegvielas cenas maijā pieauga par 7.4%, kamēr benzīna – par 5.5%, kas daļēji atspoguļo naftas cenas kāpumu aprīlī un maija pirmajā pusē.

Lai gan alkohola un tabakas, kā arī mājokļa preču un pakalpojumu cenas maijā mēneša laikā samazinājās, ja salīdzinām ar pērno maiju, tie joprojām saglabājās būtiski cenu kāpuma skaidrojošie faktori. Alkohols un tabaka maijā bija par 4.6% dārgāki nekā pērn, ko joprojām daļēji skaidro akcīzes likmju celšana tabakai gada sākumā, bet alkoholam martā, kas pacēla cenu līmeni visam atlikušajam gadam. Tāpat mājokļa preču un pakalpojumu cenas maijā bija 5.1% augstākas nekā pērn, kur lomu spēlē gada sākumā pieaugušās elektrības un gāzes cenas.

Šogad gaidāms, ka inflācija saglabāsies 2.5-3% apmērā. Gada pirmie pieci mēneši rāda, ka cenu kāpums turas tuvāk 3%. Inflācijas gada temps uz gada otro pusi, visticamāk, samazināsies (piemēram, sarūkot ietekmei no mājokļa preču un pakalpojumu cenām). Tomēr, ja saglabājas līdzšinējās tendences, vidējā gada inflācija šogad varētu būt nedaudz tuvāk 3%, nevis 2.5%.

Linda Vildava, Swedbank ekonomiste