Mājokļu pieejamības indekss 2. ceturksnī uzlabojies visu Baltijas valstu galvaspilsētās. Rīgā pieejamību veicināja straujāka algu izaugsme un kredīta procentu likmju samazinājums. Tomēr arī mājokļu cenas turpinājušas mēreni kāpt, atspoguļojot augošos iedzīvotāju ienākumus un līdz ar to pieprasījumu.
Šī gada 2. ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 183.5. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1.5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1 133 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2017. gada 2. ceturksnī bija par 83.5% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Gada laikā MPI uzlabojies par 11.7 punktiem. Uzlabojumu veicināja strauja neto algu izaugsme (par 7.2%) un vērā ņemams hipotekāro kredīta procentu likmju samazinājums (par 48 bāzes punktiem gada laikā).
Šī gada 2. ceturksnī mājokļu pieejamība Rīgā uzlabojās, spēcinoties algu izaugsmei un sarūkot kredītu procentu likmēm. Vidējā darījumu cenu izaugsme bijusi līdzvērtīga algu izaugsmei, atainojot gan augošo pieprasījumu, īpaši sērijveida dzīvokļu segmentā, gan arī augošās būvniecības izmaksas. Patērētāji jūtas aizvien gatavāki veikt lielus pirkumus, un tam drīzumā būtu jāatspoguļojas arī lielākā tirgus aktivitātē. Kamēr aktivitāte sērijveida dzīvokļu segmentā saglabājas augsta, jauno projektu segmentā to var vērtēt kā diezgan gausu. Šī brīža paaugstinātā interese par privātās apbūves zemēm varētu daļēji izskaidrot zemo darījumu skaitu jauno projektu segmentā, jo, augot dzīvokļu cenām, iedzīvotāji apsver privātmāju kā alternatīvu dzīvoklim. Tuvākajos gados gan sagaidām, ka augs ne tikai pieprasījums, bet arī mājokļu piedāvājums, kas nedaudz pieklusinās cenu izaugsmi un sekmēs tirgus aktivitāti.
Šī gada 2. ceturksnī Tallinā MPI bija 159.9, kas bija par 0.2 punktiem augstāk nekā pērn. MPI uzlabojumu noteica ātrāks neto algu kāpums, kamēr mājokļu cenu kāpums nedaudz pierima. Savukārt Viļņā MPI uzlabojās par 1.4 punktiem, sasniedzot 129.4 punktus. To noteica spēcīgais algu kāpums, kas pārsniedza mājokļu cenu kāpumu.
2017.gada 2. ceturksnī laika posms, kas “standarta” mājsaimniecībai Rīgā bija nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā, bija nedaudz zem 2 gadiem, proti, 23.4 mēneši. Tas ir par dažām dienām mazāk nekā šajā pašā periodā pērn. Uzkrāšanas laiks ir ilgāks tām mājsaimniecībām, kas vienlaikus maksā arī par īri. Savukārt mājokļa kredīta ar valsts galvojumu ģimenēm ar bērniem pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir ievērojami īsāks – tam nepieciešama mazāka pirmā iemaksa. Tallinā krāšanai nepieciešamais laiks 15% pirmajai iemaksai samazinājās par gandrīz vienu nedēļu līdz 27.4 mēnešiem. Viļņā tas saruka par vairāk nekā trīs nedēļām, un bija aptuveni 3 gadi.
Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste
