Jūlijā apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi gada laikā auguši par 8.2%. Jau pieejamie septiņu mēnešu dati un labvēlīgais skats uz nākotnes pieprasījumu liek noprast – esam vienu soli tuvāk, lai pamatoti gaidītu apstrādes rūpniecības pieaugumu 8% apmērā gadā kopumā.
Jūlijā nedaudz lēnāk augušas daļa metālapstrādes un mašīnbūves nozaru, piemēram, elektrisko iekārtu un automobiļu un piekabju ražošana. Izaugsme šajās nozarēs jūlijā bijusi padsmit procentu apmērā, kamēr dažos iepriekšējos mēnešos izaugsmes tempi sasnieguši pat 40-50%. Padsmit procentu izaugsme tāpat ir ļoti strauja, un maz ticams, ka iezīmējas kāda būtiska samazinājuma tendence. Tajā pašā laikā nākotnes izaugsmei šajās nozarēs šķēršļus varētu likt ražošanas kapacitāte. Elektrisko iekārtu ražošanas jaudu noslodze ir par 5.1 procentpunktiem augstāka nekā pirms krīzes periodā (2005.-2007. gadā vidēji), kamēr automobiļu un piekabju ražošanā – par 10.2 procentpunktiem. Tikmēr apstrādes rūpniecībā kopumā noslodze palielinājusies par vidēji 2.4 procentpunktiem.
Augot pieprasījumam būvniecības nozarē, 3. ceturksni veiksmīgi iesākusi ar būvmateriāliem saistītā nemetālisko minerālu ražošanas nozare. Jūlijā produkcijas apjomi auguši par 14.1%, kas ir gandrīz divreiz straujāk nekā pirmajā pusgadā vidēji. Spēcīgais pieprasījums gan iekšzemē, gan ārzemēs, visdrīzāk, nodrošinās augstus izaugsmes tempus arī turpmāk. Taču aizvien spiedošāka problēma kļūs darbinieku trūkums ar būvniecību saistītajās nozarēs, kas veicinās atalgojuma kāpumu. 2. ceturksnī algu kāpums nemetālisko minerālu ražošanā (10.2%) bija straujāks nekā apstrādes rūpniecībā vidēji (8.2%).
Augstā jaudu noslodze, darbaspēka trūkums un augošās darbaspēka izmaksas sauc pēc investīcijām. Bet vai uzņēmēji to var atļauties? Uzņēmumu finanšu dati rāda, ka šogad uzņēmumu peļņa apstrādes rūpniecībā kopumā bija gandrīz par trešdaļu augstāka nekā pēdējos piecos gados vidēji. Ir skaidrs, ka ne visas apstrādes rūpniecības nozares redz šādu pieaugumu (dažās ir novērojams samazinājums). Taču, saglabājoties spēcīgam pieprasījumam, apstrādes rūpnieku finansiālā situācija uzlabosies, tā ļaujot domāt par investīcijām.
Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste