Šī gada martā gada inflācijas temps pēc ilgāka atslābuma “atdzīvojies” – gada inflācija martā sasniegusi 2.2%. Galvenās vaininieces nedaudz straujākā cenu kāpumā bijušas grādīgo dzērienu cenas, kuru devums patēriņa cenu pieaugumā visbūtiskāk palielinājies. Salīdzinot ar pērno martu, vīns bijis par 3.5% dārgāks, alus – par 4.0%, bet stiprie alkoholiskie dzērieni – par 6.5%.

Pakalpojumu cenas martā augušas par 3.7%, kas ir ļoti līdzīgi kā februārī. Savukārt preču cenas palielinājušas nedaudz straujāk nekā februārī – par 1.6%. To galvenokārt noteica jau pieminētās alkohola cenas, kuras palielinājušās akcīzes nodokļu izmaiņu rezultātā. Tāpat starp galvenajiem faktoriem jāmin arī pārtikas cenas, kuras martā augušas straujāk, sadārdzinoties augļu un gaļas cenām. Preču inflācijas virzītājs bijis arī degvielas cenu kāpums, ko ietekmēja par 10% augstāka naftas cena par barelu eiro izteiksmē, salīdzinot ar pērnā gada līmeni.

Lai gan martā gada inflācijas temps pēc pusgada ilga sarukuma nedaudz pakāpies, tas joprojām ir patālu no pērnā gada straujākā tempa, t.i. 3.4%, ar kuru sagaidījām pavasara iestāšanos tieši pirms gada. Gaidāms, ka arī turpmākajos pāris mēnešos redzēsim augšupejošu gada inflācijas tendenci, bet tik augstu punktu tik drīz varam arī nesasniegt. Lēnāka gada inflācija šī gada sākumā kopā ar straujāku vidējo ienākumu izaugsmi ir laba ziņa iedzīvotājiem. Pēc VID rīcībā pieejamajiem datiem pirmajos divos gada mēnešos vidējie darba ienākumi vienam nodarbinātajam mēnesī palielinājušies par 8.3%. No tā atņemot vidējo gada inflāciju pirmajos divos mēnešos vidējā iedzīvotāju pirktspēja uzlabojusies par vairāk nekā 6%.

Linda Vildava, Swedbank ekonomiste