Februārī sesto mēnesi pēc kārtas samazinājās gada inflācijas temps, sasniedzot 1.8%. Mēneša griezumā cenas pieauga par 0.2%. Pēc ilgāka pārtraukuma pakalpojumu cenas pārņēmušas stafeti kā gada inflācijas galvenais virzītājspēks. Kamēr preču cenas augušas par 1.1% gada laikā, pakalpojumu cenas – par 3.6%. To galvenokārt ietekmējis cenu pieaugums ar mājokli saistītiem, veselības, atpūtas, ēdināšanas, apdrošināšanas un skaistumkopšanas pakalpojumiem.

Februārī, līdzīgi kā janvārī, bāzes efekti un svārstīgie faktori spēlēja noteicošo lomu gada tempa sarukumā. Lai gan Brent naftas cena februārī vidēji bija 66 dolāri par barelu, kas ir par 17% augstāka nekā pērnajā februārī, eiro kursa pret dolāru turpmāka stiprināšanās naftas cenas pieaugumu atsvēra. Eiro izteiksmē naftas cena gada laikā pieauga vien par vienu procentu, kas, ņemot vērā tostarp augstāku akcīzes nodokli degvielai no šī gada janvāra, rezultējās degvielas cenu pieaugumā par aptuveni 5%. Pasaules pārtikas cenas bija nedaudz zemākas salīdzinājumā ar pērnā gada februāri, un to arī novērojām pārtikas cenās Latvijā, kas gada laikā pieauga vairs tikai par 1.3% (pērn vidēji kāpums bija 6.0%).

Pēdējā pusgada laikā gada inflācijas temps ir konsekventi lēnām mazinājies. Gaidāms, ka martā sarukuma tendenci apstādinās akcīzes nodokļa likmes kāpums alkoholiskajiem dzērieniem. Gada inflācijas temps martā pieaugs, taču pieaugums nebūs krass. Straujāks gada inflācijas kāpums gaidāms, kad pakalpojumu cenās sāks spēcīgāk atspoguļoties silstošais darba tirgus un īpaši minimālās algas kāpums šī gada sākumā. Tomēr līdz ar diviem diezgan vājas inflācijas mēnešiem un turpmākajām bažām par svārstīgo faktoru, īpaši spēcīgo eiro kursu pret dolāru, ietekmi, līdzšinējo Swedbank prognozi vidējai gada inflācijai šogad no 3.7% koriģēsim uz leju, tuvāk 3-3.5%. Līdz ar zemāku inflāciju un algu izaugsmi pie 10% iedzīvotāju rocība uzlabosies vēl straujāk nekā sākotnēji gaidīts.

Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste