2019. gada janvārī gada inflācija bijusi 3% apmērā – straujāk nekā 2018. gada decembrī, kad gada inflācijas apmērs bija 2.5%. Mēneša inflācija janvārī bijusi pēdējiem gadiem neierasti strauja, proti, 0.5%. Nevar teikt, ka tas bijis pārsteigums – pērnā gada nogalē pieejamā informācija ļāva nojaust, ka janvārī piedzīvosim cenu lēcienu. Turpmākajos mēnešos sagaidām, ka gada inflācijas tempi varētu būt tuvi, tomēr zem 3% atzīmes, un gadā kopumā cenu kāpums varētu būt līdzīgs kā pērn (2.5%). Tādējādi iedzīvotāju pirktspēja šogad turpinās uzlaboties, jo vidējās algas kāpums pārsniegs inflāciju.
Lielākais inflācijas virzītājspēks janvārī bijis mājokļa preču un pakalpojumu cenu kāpums 7% apmērā gada laikā, kas veidoja trešo daļu no cenu kāpuma. No pieejamās informācijas un presē izskanējušajiem paziņojumiem tas bija gaidāms. Cenu pieaugumu šajā kategorijā noteica elektroenerģijas rēķinu pieaugums, atspoguļojot straujo cenu kāpumu pērn, kas patēriņa cenās lielā mērā parādās tikai tagad. Gāzes rēķini sadārdzinājās jauno sadales tarifu dēļ, bet atkritumu apsaimniekošana, pieaugot dabas resursu nodoklim. Samērā straujš cenu kāpums bijis arī alkoholam un tabakai (7.8% apmērā, salīdzinot ar 2018. gada janvāri). Tabakas gadījumā to ietekmējis arī akcīzes nodokļa kāpums, bet alkoholam akcīzes nodoklis pieaug tikai ar 1. martu, līdz ar to jāsecina, ka augušas pašu produktu cenas. Noturīgs cenu kāpums turpinās arī restorānu un viesnīcu kategorijā (4.2% janvārī, salīdzinot ar gadu iepriekš). Savukārt naftas cenas kritiens pērnā gada beigās apturējis degvielas cenu kāpumu. Tās gada laikā bijušas gandrīz nemainīgas.
Gada sākumā Centrālā statistikas pārvalde arī atjaunojusi informāciju par iedzīvotāju patēriņa grozu jeb kā mainījies tas, kam naudu tērējam. Par pārmaiņām gada laikā jāsaka tā – lai gan mazāku daļu budžeta iztērējām pārtikai, lielāku esam samaksājuši mājoklī un transporta izmaksās. Citās kategorijās izmaiņu bijis maz. Lai gan iedzīvotāju pirktspēja pēdējā gada laikā būtiski palielinājusies un līdz ar to visam esam varējuši tērēt vairāk, tomēr neesam lielāku daļu sava kopējā maka atstājuši, piemēram, atpūtai un kafejnīcu apmeklējumam. Pieaugošās mājokļa izmaksas varētu nozīmēt, ka līdzīga tendence turpināsies arī šogad, bet pie šī brīža naftas cenas varētu samazināties tēriņi transportam. Protams, šie ir vidējie rādītāji, un katras mājsaimniecības tēriņu sadalījumu noteiks gan attiecīgais ienākumu līmenis, gan paradumi.
Linda Vildava, Swedbank ekonomiste
