Kā jau gaidīts, inflācijas tempa kritums jūlijā nav bijis paliekošs. Augustā gada laikā cenas augušas par 3.1%. Pēdējos gados ierasts augustā novērot deflāciju mēneša griezumā, taču šogad tā bijusi mazāka nekā pērnajos gados.
Augustā gada laikā pārtikas cenas lielā mērā virzījušas cenu kāpumu. Īpaši iedzīvotāju redzeslokā pēdējā laikā nonākušas sviesta cenas. Jāsaka – ziņas par pasaules pārtikas cenu dinamiku varētu uzkurināt jau esošo neapmierinātību, proti, augustā pasaules sviesta cenas ir turpinājušas augt. Neseno sviesta “drudzi” izskaidro nepietiekamie piena ražošanas apjomi pasaulē iepretim strauji augošam pieprasījumam pēc sviesta. Ierobežoto piena un attiecīgi arī sviesta piedāvājumu ietekmē gan laikapstākļi, gan pāris gadus atpakaļ pieredzētais piena cenu kritums, kas izspieda piensaimniekus no biznesa. Tajā pašā laikā gan mājsaimniecību ienākumu kāpuma, gan pieaugošās apziņas par pārtikas kvalitāti ietekmē daļa cilvēku ir pārgājusi no margarīna uz sviestu, tādējādi veicinot pieprasījumu pēc sviesta. Līdzīgs stāsts ir par gaļas produktiem – iedzīvotāju rocībai augot, palielinās pieprasījums gan pēc gaļas kā tādas, gan arī pēc kvalitatīvākiem un sarežģītākiem gaļas produktiem, kas virza cenas augšup.
Augusta beigās ASV plosījusies viesuļvētra Hārvijs, kā rezultātā strauji auga degvielas cenas ASV. Savukārt degvielas cenas Latvijā tas, visticamāk, ietekmējis un ietekmēs minimāli. Brent naftas cena sākotnēji pat samazinājās, bet šobrīd ir pakāpusies. Būtiskas naftas un degvielas cenu svārstības saistībā ar viesuļvētru gan nav gaidāmas. Gan slānekļa gāzes ieguves attīstība, gan iepriekšējā pieredze ar dabas katastrofām likusi naftas kompānijām daļēji pārvest savu darbību uz citām vietām ASV, taču tas nenotiek ātri. Tas ir mazinājis Meksikas līča nozīmi pasaules naftas tirgū. Šī tendence ir pozitīva arī Latvijas iedzīvotājiem, jo tā mazina atkarību no lielām cenu svārstībām.
Ieskatoties nākotnē, cenu sarukumu varētu gaidīt gada pēdējos mēnešos, kad pērn redzējām lielāko inflācijas lēcienu izejvielu cenu dēļ. Šī gada vidējā inflācija būs ap 3%, un arī nākamgad diži zemāku par to sagaidīt nevaram. Nesenā ziņa par PVN samazinājumu dārzeņiem, ogām un augļiem no 21% uz 5%, visticamāk, nedaudz samazinās cenas. Jāņem vērā, ka dārzeņu un augļu cenas ietekmē arī citi faktori, piemēram, laikapstākļi. Piemēram, šogad cenas ietekmējuši nelabvēlīgie laikapstākļi gan šeit, gan citviet Eiropā. Ja tā būs arī nākamgad, ieguvums no PVN samazinājuma varētu būt mazs. Bet inflācija ir tikai daļa stāsta. Daudz brangāk par cenām gan šogad, gan nākamgad augs atalgojums, kā rezultātā iedzīvotāji varēs atļauties iegādāties vairāk preces un pakalpojumus.
Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste
