Apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi oktobrī auguši par 3.3% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Izaugsme lielā mērā balstījusies uz ražošanas apjomu pieaugumu kokrūpniecībā, kas ir gan lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, gan arī turpinājusi uzrādīt labus izaugsmes tempus. Svarīgi apstrādes rūpniecības vilcēji bijuši arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu, elektrisko iekārtu un automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Iepriekšminētās apakšnozares ir krietni mazāki spēlētāji apstrādes rūpniecībā kopumā, taču uzrāda strauju izaugsmi.

Šī gada desmit mēnešos apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi auguši par 3.1%. Uz šī fona apjomu pieaugums oktobrī nav peļams, tomēr diez vai iezīmē tendenču maiņu. Lai gan eirozonas apstrādes rūpniecības iepirkumu menedžeru indekss joprojām atrodas izaugsmes teritorijā, novembrī tas turpināja sarukt. Šādas nelabvēlīgas tendences pastiprinājušas bažas par stagnāciju vai pat kritumu eirozonas apstrādes rūpniecībā ceturtajā ceturksnī. Jāatzīst, ka tas daļēji saistāms ar Vācijas automašīnu ražošanas nozares problēmām. Tomēr pieaug bažas, ka ekonomikas izaugsmes sabremzēšanās kopumā nav tikai īslaicīga. Tā kā eirozona ir svarīgs eksporta galamērķis Latvijai, turpmāka bremzēšanās eirozonā ietekmēs arī vietējos rūpniekus.

Apstrādes rūpniecības pakāpeniska izaugsmes palēnināšanās eirozonā lielā mērā atspoguļo augošā protekcionisma un tirdzniecības saspīlējumu negatīvo ietekmi, īpaši tādēļ, ka eksports ir nozīmīgs eirozonas ekonomikas dzinējspēks. Mazākas tirdzniecības plūsmas, noskaņojuma pasliktināšanās un vājākas investīcijas, lēnāka jaunu darba vietu radīšana un lēnāks iedzīvotāju tēriņu kāpums var rezultēties vārgākā ekonomikas izaugsmē. Ņemot vērā ne tikai ārējo apstākļu pasliktināšanos, bet arī augošos iekšējos kapacitātes ierobežojumus (jaudu un darbaspēka), uzņēmējiem būs aizvien vairāk jāiesvīst, lai saglabātu labu apjomu kāpumu un spēcīgus finanšu rādītājus.

Linda Vildava, Swedbank ekonomiste