Pēc straujās izaugsmes pērn 8% apmērā šī gada janvāri apstrādes rūpniecība iesāk mierīgi. Janvārī gada laikā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi auguši par 4.4% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Vairākās nozarēs iezīmējušies mīnusi, tostarp kokrūpniecībā, bet virkne nozaru turpina uzrādīt labu sniegumu, īpaši automobiļu ražošana, kur izdevies noturēt izaugsmes tempu 30% apmērā.
Janvāra dati apvienojumā ar noskaņojuma rādītājiem eirozonā liek diezgan droši domāt, ka apstrādes rūpniecības izaugsmes augstākais punkts ir aiz muguras. Iepirkumu menedžeru indekss eirozonā februārī samazinājās otro mēnesi pēc kārtas, kā arī Eiropas Komisijas publicētais apstrādes rūpniecības noskaņojums februārī pirmo reizi pēc vairāk nekā gada kāpuma pasliktinājās. Līdz ar to redzēsim mērenāku apstrādes rūpniecības sniegumu kā eirozonā, tā Latvijā. Taču par spīti tam apstrādes rūpniecība, visticamāk, šogad turpinās izdzīvot labus laikus.
Nav gan tā, ka riski nav pieauguši. Pasaulē atkārtoti uzliesmojušas bažas par protekcionismu, ASV prezidentam Donaldam Trampam nākot klajā ar paziņojumu par potenciālo ievedmuitu ieviešanu tērauda un alumīnija importam valsts drošības apsvērumu dēļ. Lai gan tiešais dzelzs, alumīnija un to izstrādājumu eksports no Latvijas uz ASV sastāda niecīgu daļu no kopējā šo produktu Latvijas eksporta, lielu daļu metāla izstrādājumu rūpnieki eksportē uz citām Eiropas valstīm, dažām no kurām ASV šajā produktu grupā ir nozīmīgs eksporta galamērķis. Tādējādi pastarpināti tirdzniecības ierobežojumi varētu skart arī Latvijas metālu ražotājus.
Līdzīga situācija ir Latvijas auto detaļu ražošanā. Skarbākas vārdu apmaiņas rezultātā Tramps arī draudējis ierobežot automobiļu tirdzniecību no ES. Automašīnu tirdzniecībā Eiropas valstis ir ievainojamākas – ceturtdaļa ES automobiļu eksporta ārpus ES valstīm nonāk ASV. Latvijā automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana pērn bija viena no visstraujāk augošajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, teju par 30% kāpinot ražošanas apjomus, un arī šī gada janvārī ražotājiem izdevies kāpināt apjomus par vairāk nekā trešdaļu. Vairāk nekā 90% saražoto auto detaļu eksportējam, galvenokārt uz citām ES valstīm. Ja ievedmuitas tiešām tiek ieviestas, tas varētu pieklusināt tarifu skarto nozaru sniegumu Eiropā un arī Latvijā. Kopumā šāda bravūrīgā retorika ar potenciālu pāraugt reālā kaitniecībā Latvijai kā mazai, atvērtai ekonomikai, kuras ilgtermiņa izaugsmes potenciāls lielā mērā atkarīgs no spējas eksportēt, ir diezgan skaudra. Jāsaka gan, ka pagaidām tie ir riski un nav skaidrs, cik daudz no tā var kļūt par realitāti.
Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste
