Šī gada februārī gada griezumā apstrādes rūpniecība atgriezusies pie mērena izaugsmes tempa – produkcijas apjomi auguši par 4.6% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Dažas nozares spējušas noturēt iepriekšējos mēnešos uzrādīto divciparu izaugsmi un strauji kāpināt apjomus, piemēram, datoru, elektronisko un optisko iekārtu (34.8%), iekārtu un mehānismu (15.7%), kā arī automobiļu un piekabju ražošana (17.4%). Savukārt, apstrādes rūpniecības flagmaņu veikums mazliet pieklusis. Metālizstrādājumu ražošana augusi par 3.2%, kamēr apjomi pārtikas ražošanā un kokrūpniecībā sarukuši (attiecīgi par 4.1% un 1.0%).

Rūpniecības noskaņojums gan eksporta tirgos, gan tepat saglabājas optimistisks, kas liek domāt, ka februāra sabremzējums nav paliekošs. Jau iepriekš pierādījies, ka apstrādes rūpniecības nozaru dinamika mēdz būt svārstīga. Protams, ilgstoši saglabāt tādus izaugsmes tempus, kā redzējām pērnā gada beigās un šī sākumā, nebūs ļoti viegli. Vēl pagaidām ražotāju cenas Latvijā, salīdzinot ar pārējām ES valstīm, aug lēni, taču pērnā gada ceturtajā ceturksnī darbaspēku izmaksu pieaugums rūpniecībā bija viens no straujākajiem ES. Ja augošās izmaksas neatsvērs uzlabojumi ražīgumā, uzņēmumi varētu riskēt zaudēt konkurētspēju vai būt spiesti samazināt peļņas maržas. Tomēr 2016. gadā izsniegto kredītu apjomi apstrādes rūpniecībā varētu liecināt, ka uzņēmumi ir nobrieduši investīcijām, tādējādi no šiem riskiem laicīgi izvairoties. Kopumā skats uz nākotni apstrādes rūpniecībā vēl aizvien ir optimistisks.

Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste