Vietējie strādāt negrib, jāmeklē darba rokas ārzemēs – ar šādu situāciju sastapušās vairākas vietējās saimniecības, kas sezonas darbu laikā nespēj nokomplektēt strādnieku komandu un ir spiestas aicināt cilvēkus no ārzemēm, citādi raža ies postā, vēsta raidījums “LNT Ziņas”.

Karstākais ogu novākšanas laiks Latvijā tuvojas noslēgumam. Taču daudzi krūmi vai lūzt no ogu svara un vērtīgie vitamīni kļūst par mēslojumu augsnei.

50 hektāru lielai ogu saimniecībai sezonas laikā nepieciešams ap 70 strādnieku, taču pašu mājās izdodas atrast tikai labi ja pusi komandas. Saimniecības vadītājs skaidro, ka šis ir pirmais gads, kad nācies pieaicināt Ukraiņu viesstrādniekus, kuri darba devējam izmaksā vairāk nekā vietējie.

“Likums nosaka, ka ir nepieciešams būt minimālai algai viesstrādniekam mēnesī no 818 eiro bruto. Sanāk, ka, protams, dēļ tā mēs ne visiem, bet pārmaksājam. Tādā ziņā, ka maksājam viesstrādniekiem vairāk. Otra lieta – viņus uzaicināt – tas arī maksā naudu. Arī aizbraukt un atvest viņus uz darbu,” stāstīja saimniecības “Lauberes ogu” vadītājs Aleksejs Fomičovs.

Lai atrastu strādniekus Latvijā, saimniecība ievietojusi sludinājumus internetā un dažādās reģionālajās avīzēs, tostarp arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) lapā, izlīmējusi plakātus tuvējā apkārtnē, pat izplatījusi informāciju sociālajos tīklos. Taču atsaucība ir niecīga. Arī jaunieši neizrāda interesi.

“Pārsvarā jaunieši vairāk sēž mājās pie datoriem. Un lauksaimniecība ir tā kategorija, kas prasa fizisku spēku, kur ir nepieciešams locīties, uzreiz sāp muguras,” sprieda Fomičovs.

Lasot ogas, nopelnīt var labi – to atzīst visi saimniecībā nodarbinātie. Katrs strādā atbilstoši savām fiziskajām iespējām. Ka atzīst strādnieki, dienā iespējams nopelnīt līdz 25 eiro.

Darbos šogad iesaistīti arī padsmit viesstrādnieki no Ukrainas, no kuriem lielākā daļa gan jau devusies prom. Saimnieks stāsta, ka saimniecībā palicis labākais, ātrākais un līdz ar to arī turīgākais ogu lasītājs – nopelnot ap 1000 eiro uz rokas.

“Tāda alga, kādu varu nopelnīt šeit, mums Ukrainā ir nepieredzēta greznība. Šeit, pastrādājot trīs mēnešus, mēs varam nopelnīt naudu, kas Ukrainā pietiktu veselam gadam, jo vidējā alga ir ap 200 eiro,” stāstīja Dmitrijs.

Tomēr algot viesstrādniekus ir dārgāk nekā vietējos cilvēkus. Ārzemniekus vajag arī izmitināt un piedāvāt atbilstošus sadzīves apstākļus. Mēdz būt gadījumi, kad ukraiņi ir čaklāki un salasa pat divreiz vairāk ogu nekā vietējie, jo ir ieinteresēti nopelnīt.

Tikmēr NVA dati liecina, ka oficiāli reģistrēts ir ap 6000 vakanču, bet no tām tikai 128 vakances ir attiecināmas uz lauksaimniecību. Bezdarbniekus mēģina motivēt, bet nevienu nevar piespiest pieņemt sezonas darba piedāvājumu.

“Ja darba devējs vēlas un viņam ir par grūtu vai nav iespējams atrast šos darbiniekus, var pajautāt mūsu attiecīgai reģiona filiālei un mēs atlasīsim pēc viņa pieprasījuma darbiniekus, kas būs jau motivēti un ieinteresēti,” klāstīja NVA direktora vietniece Inese Šteina.

Tikmēr “Lauberes ogas” saimnieks ar bažām raugās nākotnē, jo, saimniecībai palielinoties, pēc 2-3 gadiem jau vajadzēs ap 300 sezonas darbinieku. Pagaidām izskatās, ka būs jāaicina vēl vairāk viesstrādnieku.

NVA dati liecina, ka uz 1.augustu valstī ir gandrīz 77 500 bezdarbnieku. Ap 40% no viņiem – mazkvalificētie darbinieki.

Foto:keem1201/https://pixabay.com/en/users/keem1201-13988//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/