Latvijā šāgada sākumā bija noformētas darba atļaujas 6165 ārvalstniekiem, no kuriem lielākā daļa ir Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu pilsoņi, kuri strādā Latvijā – 4048 personas. Savukārt no trešajām valstīm Latvijā strādājošo ārvalstnieku skaits ar darba atļaujām ir 2117 personas. Pēc Pilsonības un migrācijas pārvaldes (PMLP) datiem, pērn noformētas darba atļaujas bija 1598 trešo valstu pilsoņiem.
Kopumā darba dēļ izsniegto termiņa uzturēšanās atļauju skaits Latvijā ir lielāks, jo jāņem vērā, ka uz darba attiecību laiku šeit var ierasties arī darbinieka ģimene, tāpēc kopumā uzturēšanās atļaujas izsniegtas 7372 personām, no kurām 1207 ir darbinieku ģimenes locekļi. PMLP dati arī liecina, ka 5163 atļaujas uzturēties Latvijā izsniegtas darba piedāvājuma dēļ, bet 1002 – tieši kvalificēta darba dēļ. Praktiski nav atšķirības starp trešo valstu pilsoņiem un Eiropas Savienības pilsoņiem – abos gadījumos trīs reizes mazāk uzaicināto viesstrādnieku ir kvalificētam darbam. Visvairāk trešo valstu viesstrādnieku ir no Krievijas (616 – no tiem 230 kvalificēta darba veicēji), kam seko Ukraina (533 – no tiem 76 kvalificēta darba veicēji) un Baltkrievija (366 – no tiem 39 kvalificēti darbinieki). Līdz ar viesstrādniekiem Latvijā uzturēšanas atļaujas izsniegtas arī ģimenes locekļiem (tabulā norādīts kopējais izsniegto atļauju skaits gan darbiniekiem, gan viņu ģimenēm). Salīdzinoši augsts viesstrādnieku skaits ir no Filipīnām – 106 strādnieki un divi ģimenes locekļi, kā arī no Indijas – 58 darbinieki (trīs ģimenes locekļi) un desmit kvalificēti darbinieki (viens ģimenes loceklis).
Savukārt no Eiropas Savienības valstīm Latvijā visvairāk strādā viesstrādnieki no Lietuvas – 838 strādnieki un 85 kvalificēta darba veicēji – un Bulgārijas – 697 strādnieki un pieci kvalificēto darbinieki. Atļaujas uzturēties Latvijā ieguvušas arī šo strādnieku ģimenes.
Viesstrādnieku nodarbināšanā situācija nedaudz ir mainījusies, jo pērn visvairāk jeb ceturtā daļa no visiem viesstrādniekiem Latvijā bija Ukrainas valsts piederīgie, kam sekoja 340 viesstrādnieki no Krievijas un 321 no Baltkrievijas. Šogad izsniegtas vairāk termiņuzturēšanas atļaujas tieši Krievijas pilsoņiem. Arī pērn ceturtā populārākā viesstrādnieku izcelsmes valsts bija Filipīnas. Visvairāk Latvijas darba devēji ārvalstniekus piesaista transporta nozarē, kur darbā 2014. gadā pieņemti 516 viesstrādnieki. Informācijas tehnoloģiju nozarē Latvijas darba devēji noalgojuši 126 ārvalstniekus, bet darbam ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā – 118 citu valstu iedzīvotājus.
Latvijas Darba devēju konfederācijas speciāliste Una Grenevica, paužot konfederācijas viedokli, norāda, ka darba devēju prioritāte ir nodarbināt vietējo darba spēku, tomēr Latvijas vecuma struktūra liecina: jau turpmākajos desmit gados no aktīvā darba tirgus aizies, proti, pensionēsies vismaz 30 000 cilvēku, bet darba tirgū ienāks tikai 16 000 darbinieku. Līdz ar to darba spēka jautājums būs aktuāls. “Tiesa, lai cittautieši pilnvērtīgi uzsāktu darba gaitas, nepieciešams zināms integrācijas posms – valodas apguve, vietējo nozaru, klientu apkalpošanas vai citu darbam nepieciešamo aspektu pārzināšana,” NRA.lv saka U. Grenevica. Pašlaik visbiežāk viesstrādnieku nolīgšana notiek, ja konkrētā situācijā nav pieejami nepieciešamie darbinieki kādā specifiskā nozarē vai tāpēc, ka šādus darbiniekus negatavo izglītības iestādes.
Noalgot Eiropas Savienības pilsoni un uzaicināt darbā Latvijā praktiski nav nekādu ierobežojumu. Savukārt pastāv virkne nosacījumu, lai darba devējs varētu nodarbināt trešās valsts pilsoni. Darba devējam ir jāreģistrē vakanci Nodarbinātības valsts aģentūrā, bet PMLP iesniedz izsaukuma pieprasījumu (kopā ar darba līgumu), savukārt ārzemniekam savā mītnes zemē jāiesniedz dokumentus Latvijas vēstniecībā uzturēšanās atļaujas un tiesību uz nodarbinātību saņemšanai. Trešo valstu pilsoņus drīkst pieņemt darbā tikai tajās vakancēs, kas mēneša laikā nav aizpildāmas ar Latvijas pilsoņiem.
Inga Paparde
