Līdz šī gada 20. aprīlim Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 4 792 584 eiro apmērā. Pabalsti 4 538 292 eiro apmērā izmaksāti kopumā 17 605 darbiniekiem pēc 3 308 uzņēmumu iesniegumiem. Savukārt pēc 1 047 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 254 293 eiro apmērā. Šajā laikā atbalsts atteikts 2240 uzņēmumiem un 877 pašnodarbinātajiem, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.
Savukārt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz šī gada 20. aprīlim saņēmuši 2424 uzņēmumi par kopējo summu 38 891 290 eiro apmērā. Teju nemainīgi kopš pagājušās nedēļas 26 % no šiem uzņēmumiem pārstāv vairum un mazumtirdzniecību, kā arī auto un motociklu remonta nozari, 17 % – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, 11 % – apstrādes rūpniecību.
Kopš šī gada 25. marta, kad pirmie uzņēmumi sāka pieteikties dīkstāves pabalstam, līdz 19. aprīlim 19 % iesniegumu par dīkstāves pabalsta piešķiršanu saņemts no vairum un mazumtirgotājiem, kā arī auto un motociklu remonta nozares, 17 % – no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, bet 11 % no uzņēmumiem, kas vērsušies pēc dīkstāves pabalsta darbiniekiem, pārstāvējuši mākslas, izklaides un atpūtas nozari. Arī šis procentuālais sadalījums nedēļas laikā nav būtiski mainījies.
Dīkstāves pabalsts darbiniekiem tiek aprēķināts 75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos
Kopumā šajā laikā vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam darbiniekam ir bijis 259 eiro. Maksimālo pabalsta apmēru, 700 eiro, saņēmuši 773 darba ņēmēji; 14 488 cilvēkiem jeb 87 % no darba ņēmējiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro, bet 302 cilvēki saņēmuši pabalstu, kas mazāks par 20 eiro.
Savukārt, analizējot pabalstam pieteikto darbinieku skaitu, 35 % no darbiniekiem pārstāv izmitināšanas un ēdināšanas nozari, 12 % – vairum un mazumtirdzniecību un auto un motociklu remonta nozari, 11 % – mākslas, izklaides un atpūtas uzņēmumus.
Pašnodarbinātie dīkstāves pabalstiem var pieteikties kopš šī gada 3. aprīļa. Līdz 19. aprīlim vidējais izmaksātā pabalsta apmērs ir bijis 232,7 eiro. Maksimālo pabalsta apmēru, 700 eiro, saņēmuši 59 pašnodarbinātie, bet 790 cilvēkiem jeb 79 % no pašnodarbinātajiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro. Visvairāk iesniegumu – 30 % – saņemts no pašnodarbinātajiem, kuru darbības NACE kods ir “citi pakalpojumi”. 15 % pārstāv mākslas, izklaides un atpūtas nozare, 9 % – izglītības nozari. Tāpat kā pārējiem atbalsta veidiem, arī šajā gadījumā pārstāvētāko nozaru sadalījums nedēļas laikā nav ievērojami mainījies.
Valdība ir lēmusi, ka atbalsta pasākumus var saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri līdz šim ir bijuši godprātīgi un atbildīgi saistību izpildē pret valsti. Tādēļ, izvērtējot saņemtos uzņēmumu iesniegumus par dīkstāves pabalsta izmaksu, VID ir stingri jāievēro MK noteikumi, kuros ir noteikta arī virkne kritēriju, kad VID nevar piešķirt dīkstāves pabalstus.
Līdz šim galvenie iemesli, kādēļ VID uzņēmumiem atteicis dīkstāves pabalstu izmaksu uzņēmumu darbiniekiem, ir šādi: aprēķinātie nodokļi vidēji mēnesī ir bijuši mazāki par 200 eiro; nepietiekams apgrozījuma samazinājums; uzņēmumam ir nodokļu parāds, kas pārsniedz 1000 eiro un kuram nav izveidots nomaksas grafiks; nav iesniegtas visas deklarācijas.
Darbinieki, kas cerējuši saņemt dīkstāves pabalstu, bet tas nav noticis, nereti vēršas ar jautājumiem pie VID. Atbalsta tālruņa konsultanti turpina uzklausīt gadījumus, kad darbiniekam alga pilnībā vai daļēji maksāta aploksnē, tāpēc pabalsts nav pieejams vai ir neliels. VID darbinieki arī uzklausījuši situācijas, kad darba devējs pieprasa darba ņēmējam “padalīties” ar saņemto dīkstāves pabalstu, uzstāj, lai darbinieki dīkstāves laikā turpina strādāt, vai arī pretēji darbinieku vēlmēm atsakās vērsties VID, lai pieteiktu darbiniekus dīkstāves pabalstiem.
