Veselības nozarei nepieciešams papildu finansējums un citu risinājumu nav, uzskata Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

Intervijā “900 sekundes” Veide atzina, ka Latvijā pēdējo piecu gadu laikā būtiski palielinājies hronisko pacientu skaits un daudziem no tiem nākas izvēlēties, vai maksāt par mājokļa īri vai tomēr doties pie ārsta, jo naudas abiem nepietiek. Pēc Veides vārdiem, šī situācija vēlreiz apliecina nepieciešamību pēc papildus finansējuma veselības nozarei.

Komentējot veselības ministra Gunta Belēviča darbu, Veide pauda viedokli, ka pašreizējais ministrs ar savu darbu “grauj nozari”.

“Veselības nozare atrodas uz sagruvuma robežas. Mēs to redzam no pacientu puses. Kur ir tas attīstības scenārijs? Belēvičs solīja, ka medikamenti būs lētāki, ka rindas pie ārstiem samazināsies…daudzi pacienti saka, ka viņiem ir bail iet pie ārsta, jo nav zināms, vai par šo izmeklējumu būs jāmaksā,” skaidro Veide.

Viņasprāt, Belēvičs ir daudz solījis, bet neko no solītā nav īstenojis.

Jau vēstīts, ka arī ģimenes ārstu vidū pieaug neapmierinātība ar veselības ministra Gunta Belēviča darbu un ja netiks panākts dialogs ar ministru par algu palielināšanu un nepieciešamo datu iesniegšanu, netiek izslēgta iespēja rīkot protesta akciju.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) norādījusi, ka kritiski vērtē topošās valdības deklarācijas projektu.

Tiek norādīts uz to, ka sekas līdzekļu trūkumam veselības aprūpē ir dramatiskas: garas rindas pēc plānveida medicīniskās palīdzības saņemšanas, stabili augsta mirstība un arvien vairāk jaunu invaliditātes gadījumu. Vienlaikus padziļinās darba roku trūkums veselības nozarē, jo mediķu darba samaksas konkurētspēja pret vidējo darba samaksu valstī joprojām ir nepamatoti zema.

Neraugoties uz minēto, valdība 2016. gada budžeta projektā veselības nozarei ir atvēlējusi vien 3,0% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vēl mazāk nekā pērn (salīdzinājumam: vidēji ES veselības aprūpei valdības atvēl 7,3% no IKP, bet jaunajās dalībvalstīs – aptuveni 5% no IKP).

Kā zināms, valdība 22.decembrī uzdeva VM apzināt iespējas palielināt minimālo atalgojumu ārstiem, kuri strādā privātajās ārstu praksēs, bet sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus.

Foto:Josue Goge/https://www.flickr.com/photos/jgoge123//https://https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/