Veselības aprūpes sistēmas reformu jeb precīzāk veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaisti ar veiktajām sociālajām iemaksām varētu atlikt. Ņemot vērā diskusijas politiskajā telpā, neatkarīgi no tā, kuras partijas veidos nākamo valdību, tas būs reālākais variants, kā vienoties par izmaiņām veselības aprūpē. Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas ir spēkā jau no šā gada sākuma, paredz ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, nosakot jaunu pamata principu valsts apmaksātas veselības aprūpes sniegšanā iedzīvotājiem, proti, veselības pakalpojumu saņemšana ir sasaistīta ar sociālo iemaksu veikšanas faktu.
Solīja reformēt reformu
Ar šo likumu un valdības noteikumiem izveidoti divi veselības pakalpojumu grozi – pamata un pilnais grozs, kur pamata grozs pienākas visiem iedzīvotājiem, bet pilnais grozs – visiem sociālo iemaksu maksātājiem, izņemot mikrouzņēmumu darbiniekus, un noteiktām valsts apdrošinātām iedzīvotāju grupām, kā arī personām, kuras pašas būs veikušas veselības iemaksas. Veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka arī sociālā budžeta saistību ar veselības aprūpi – viens procents sociālo iemaksu tiek novirzīts veselības budžetā (pirmoreiz tas notika šogad). Tāpat no šā gada septembra iedzīvotāji var veikt veselības iemaksas.
Veselības aprūpes finansēšanas likuma atlikšana ir reālākais scenārijs, kas sagaida veselības aprūpes sistēmu tuvākajos divos mēnešos
NRA.lv rakstīja, ka vairāku jaunajā Saeimā ievēlētu partiju priekšvēlēšanu solījumos vai programmās bija solījums atcelt valsts veselības apdrošināšanas sistēmu, atcelt likumu vai veikt citas izmaiņas. Tā vai citādi mainīt likumu vai vispār apturēt to solīja visas jaunpienācējpartijas – Attīstībai/Par!, Jaunā konservatīvā partija un KPV LV. Saeimā ievēlētās, pašreizējo valdību veidojošās partijas Vienotība (Jaunā Vienotība), ZZS un Nacionālā apvienība stāvēja cieši klāt reformas izstrādei, likuma pieņemšanai Saeimā. Pēc Saeimas vēlēšanām bija skaidrs, ka izmaiņas veselības aprūpes finansēšanas reformā noteikti notiks – jautājums tikai, cik radikālas. Visreālākais scenārijs – Veselības aprūpes finansēšanas likuma atlikšana uz laiku. Tam faktiski ir nepieciešami tikai grozījumi šajā pašā likumā, mainot valsts obligātās apdrošināšanas sistēmas spēkā stāšanās dienu, un tie jāapstiprina Saeimas vairākumam.
Partijas domā: likums jālabo
Pēc Attīstībai/Par! iniciatīvas aizvadītajā nedēļā notika saruna par veselības nozari, kurā piedalījās valdību veidojošie politiskie spēki, bet Jaunā konservatīvā partija un KPV LV – ne. Attīstībai/Par! līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pauda – sapulcē vairākas partijas bijušas vienisprātis, ka veselības aprūpes finansēšanas likums jālabo, visticamāk, pārskatot arī izmaiņu spēkā stāšanās laiku. Pēc D. Pavļuta teiktā, jāņem vērā, ka cilvēki ir sākuši maksāt veselības iemaksas (līdz oktobrim to bija izdarījuši ap 1000 cilvēku, samaksājot vairāk nekā 100 000 eiro). D. Pavļuts norādīja, ka jaunajai sistēmai jābūt taisnīgai un solidārai – veselības aprūpe pienākas visiem, bet visiem arī jāsamaksā.
Te svarīgākais jautājums ir par mikrouzņēmuma nodokli maksājošajiem, kuri saskaņā ar pašreizējo ne tikai Veselības aprūpes finansēšanas likumu, bet arī likumu Par sociālo apdrošināšanu, nav apdrošināti veselībai. Tas savulaik bija politisks lēmums, neiekļaut šo strādājošo grupu apdrošināmo sarakstā, ņemot vērā īpaši atviegloto nodokļu režīmu. Taču jau daudz vēlāk aktualizējās jautājums par netaisnīgu attieksmi pret tiem pašiem mikrouzņēmumu darbiniekiem un, piemēram, cilvēkiem, kuri ir nodarbināti vispārējā nodokļu režīmā, bet veic sociālās iemaksas no ļoti minimālas summas.
Politiķu kombinācija
Diskusijas par likumu turpināsies, sola D. Pavļuts, pašlaik nav vienošanās par tā atcelšanu, taču nav skaidrs, kāds galu galā ir to mērķis, ja sarunās nepiedalās JKP un KPV LV, kuru balss arī būs svarīga veselības reformas nākotnes izlemšanā. Interesanti, ka ZZS pārstāvēja nevis ministre Anda Čakša, bet viņas padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Sergejs Ancupovs, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks, Saeimas deputāte ģimenes ārste Līga Kozlovska un deputāts Edgars Tavars. Savukārt Jauno Vienotību – deputāts Renārs Putniņš un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viens no NA pārstāvjiem bija Elīna Treija.
Spriedzi rada arī laiks – tikai divi mēneši palikuši līdz nākamā gada 1. janvārim, kad visiem – iedzīvotājiem, pacientiem, ģimenes ārstiem, slimnīcām jāzina, kādā sistēmā strādās veselības aprūpe. Protams, kamēr likums nav mainīts vai apturēts, notiek priekšdarbi valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai. Atcelt Veselības aprūpes finansēšanas likumu aicina Latvijas Ģimenes ārstu asociācija. Savukārt veselības ministre Anda Čakša (ZZS) norāda, ka Veselības aprūpes finansēšanas likuma apturēšana ir saistīta ļoti lieliem riskiem, tieši likums garantējot papildu naudas plūsmu veselības aprūpei no sociālā budžeta (tiesa, uz kopējā veselības budžeta, kas ir ap miljardu eiro 2018. gadā, šie 80 miljoni papildus nav daudz). Pēc A. Čakšas teiktā, veselības aprūpes sasaiste ar nodokļu nomaksu bijis kompromiss.
Inga Paparde
Foto: Pixabay
