Veselības ministrija izrēķinājusi: papildus plānotais finansējums veselības nozarei nākamgad ļaus uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, samazinot gaidīšanas rindas vidēji par 15 procentiem.
Saeima sākusi izskatīt valsts budžeta projektu 2018. gadam, saskaņā ar kuru veselības nozarei paredzētais finansējums būs 1,014 miljardi eiro (salīdzinājumam šogad veselības nozares budžets ir 820 miljoni eiro). Pēc Veselības ministrijas aplēsēm, veselības nozares finansējums būs 3,69 procenti no iekšzemes kopprodukta. Veselības ministrijas speciāliste Undīne Šulca norāda, ka ar plānoto papildu finansējumu 194 miljonu eiro apmērā būs iespējams uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un piesaistīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai nepieciešamos ārstniecības personu resursus. Ambulatorajā sektorā nākamgad tiks palielināts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoms, ļaujot samazināt gaidīšanas rindas vidēji par 15 procentiem salīdzinājumā ar šo gadu. 2017. gadā, ieguldot papildus valsts līdzekļus – 16,6 miljonus eiro, bija iespējams uzlabot pieejamību sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem. Gaidīšanas rindas ambulatorajā sektorā samazinājās par 25 procentiem, tāpēc Veselības ministrija rēķina, ka nākamgad, salīdzinājumā ar 2016. gadu ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība būs uzlabojusies par 40 procentiem. «Palielinot valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību, sagaidāms, ka daļa no iedzīvotājiem, kuri bija spiesti saņemt pakalpojumus par maksu, turpmāk saņems valsts apmaksātus pakalpojumus,» norāda U. Šulca.
NRA.lv rakstīja, ka Saeimas opozīcijas politiķi vēlējās, lai veselības ministre Anda Čakša sniedz skaidrojumu, kāpēc nākamajā gadā netiek samazinātas pacientu iemaksas, un vai plānots samazināt pacientu līdzmaksājumus. Saeima noraidīja opozīcijas prasību un ļāva ministrei neskaidroties, taču daļēji par šādu atbildi uzskatāms Veselības ministrijas viedoklis – palielinot finansējumu izmeklējumiem un ārstu konsultācijām, pacientiem nenāksies gaidīt rindās, kas savukārt ir iemesls, kāpēc cilvēki maksā no savas kabatas, proti, lai negaidītu rindā. Taču pacienta iemaksas, kas jāmaksā, arī saņemot valsts finansētu veselības pakalpojumu, piemēram, par uzturēšanos slimnīcā, Veselības ministrija patiešām nākamgad nesamazinās.
Valdība nesen kā izskatīja informatīvo ziņojumu par veicamajiem pasākumiem un papildus nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu tālāku rindu samazināšanu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem, kurā Veselības ministrija uzsvērusi: sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabojums, nepārskatot veselības aprūpes pakalpojuma tarifus, būs īslaicīgs risinājums samilzušo veselības aprūpes problēmu novēršanai.
Ziņojumā norādīts, ka ārstniecības iestādēm ir noteiktas iespējas jeb tā sauktā kapacitāte sniegt pakalpojumus (ārstu konsultācijas, izmeklējumi, pakalpojumi dienas stacionārā, ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumi) – šogad un 2018. gadā papildus var sniegt 883 183 ambulatoros pakalpojumus par 16,2 miljoniem eiro.
Ar to plānots nosegt kopumā pusi no pacientu gaidīšanas rindu garuma. Apzinot ārstniecības iestādes, secināts, ka pie esošajiem tarifiem ārstniecības iestādes nav gatavas ieguldīt papildu līdzekļus personāla algošanā, lai nodrošinātu pieejamāku un plašāku valsts veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. Nākamgad plānots šos tarifus palielināt.
Inga Paparde
Foto: Shutterstock
